Šī nedēļa kopš pagājušās piektdienas ir pilna ar smagām sajūtām-tīri fiziski sažņaudzās sirds..likās,ka tomēr atradīsies kāds dzīvs,bet nekā..ļoti skumji. Nevarēju nosēdēt mājās un devos uz Rīgu,uz Zolitūdi..lija stiprs lietus,tiešām likās,ka arī debesis raud. Noliku svecīti,maxima stāvēja kā rēgs-ilgi nekavējos..pastāvēju kādu minūti.. Cilvēki tik nāca un nāca..man bija fotoaparāts,bet nebildēju.
Trīs dienas bijām,visa tauta,vienoti sērās..es sekoju līdzi arī twiterī.. vakar bija koncerts cietušo atbalstam.

Šodien zvanīja Līga-arī Īrijā visi jūt līdz.

Drīz trīs mēneši kopš nepīpēju,mēnesis bez datora..mēģinu kko lasīt-biju bibliotēkā,paņēmu tolteku gudrību grāmatu,bet man vēl stāv Kikī šaoliņas mācība un Inesas taisni viših mirov.

Palasīju Šaoliņas mācību un izsecināju-nepieķeries lietām! Pēc traģēdijas gribētos nepieķerties Cilvēkam, bet tas nav iespējams.(ar lielo burtu,jo nav runa pat par kādu konkrētu)