ieskatos *pagrīdes citādībā*...grāmatā,kuru atnesa no bibliotēkas mamma :)
viņa beidzot mani pieņem ar manu otru pusīti...ļott daudz man tas nozīmē,jo man šis cilvēciņš ir kļuvis dārgs!
visu mēnesi viņa dzīvojās pie manis un tas bija un ir neaprakstāmi skaisti. mēs kopā tik daudz ko sadarījām ,izdomājām un vienojāmies,ka nekur nezudīsim priekš otras!!!! tas ir man svarīgi,jo nekad nav bijis tā kā tagad...es darīšu visu,lai mana mīļā manī neviltos un lai pati nepazustu..kā ir bijis līdz šim.