man vakar atrakstiija veestules triis cilveecinji.man bija prieks sakontakteet,es priecaajos par uzmaniibu,ko man veltiija.braukshu briivdienaas ciemos pie Evitas.satiku vinju slimniicaa..
un veel pazinja luudza dzejoljus...es ieliku divus senus,kad veel rakstiijaas kaut kas..
tagad,tagad man nesanaak,jo nav emociju nekaadu laikam...gribeeju uzrakstiit tagad,bet man nesanaaca un es izdzeesu...lai paliek,kas bijis...shodien nekaa.
ierakstiiju*labi.ejam?*un *aizskapja balss*un tika publiceets.

*aizskapja balss*rakstiijaas par to,ka negribu iet atpakalj,tikai uz priekshu,bet toreiz tas cilveecinsh,kas bija kopaa ar mani nebija gatavs iziet atklaatiibaa...luuk radaas taadas domas...


. nav svarīgi,ka atpazīst.

nav dzēšams no Tevis šķirklis,

sejā viss ,ko neatzīst -īsts ir katrs

piliens ,kas Tevī,

caurcaurēm tapis miesā...

kā lava deg skaļi,

šķīst pati biezākā siena.


gribas izkasīt no sevis,izlauzt atveres,

krist sniegā...viens ,divi, trīs..

atdzesēt vēlēties,bet...

arī tad būs acis,

kas manu skatienu lasīs un aplies.


krīt maskas melnumā un dzīve dzen,

baltums prot tēlot brīvi un dubļos-

tā„lūdzu”izkūst,zūd uzmanīgi ,

netaujā pēc „paldies”.

Vienkārši esme un tāda Tu esi?

-man patīk šī pasaule.Tev manējā nē?


nespēju Tevi uzklausīt,

jo dzirdu smieklu pūli arī

jā,uzmācīgi lūdzu savus laupīt,

lai taču sirds trīc par "savējiem".


nē,man jāpiedod ir Tavi skapji,

lai vai kas no viņiem krīt-

bet Tu slēpsies,tur paliksi pati

starp tukšajiem un pakārtajiem.


lūdzu,tikai nekarini mani!


[2009-12]@l aura