es ar Tevi pirmoreiz sastrīdējos pa lielo un piņņādama devos 15km gājienā uz mājām,kad klausījos šo dziesmu.

un tā man neasociēsies ne ar ko citu.

cik gan daudz ir tādu,kas atgādina Tevi,Tevi vai Tevi...un kāpēc tā viss noiet greizi beigās...kāpēc satieku tik daudzus ne-īstos cilvēkus un kas galvenais ielaižu savā sirdī gandrīz neatgriezeniski,neatraujami cīnos par jūtām,kurām nav īsti jēgas,jo nav abpusējas?kā es atļaujos vilties sevī tik ļott,ka mani negrib vairs sev tuvumā?! ;( skumji..mani atkož vai arī tieši otrādi nemaz nevar izlauzties cauri noslēgtības bruņām un izlemj vairs necīnīties?!jā,tāda esmu tādai man negribas būt...es patiešām cenšos...tici tam ,mana vienīgā,mana mīļākā!kura no daudzajām?

esmu monogāma.tomēr.
uzticīga.vienai.

šodien Tu gāji ar mazmeitiņu no veikala kleitā...es paslepus atļāvos tikai noskatīties no sava loga.

no loga ,kas vēju man dāvina
Tevī skatos pa vaļējo tumsu
no loga,kas mani kaitina
Tava seja nesmaida jo
tā atlika savas gaidas
no loga skatīdamās...
kā man patika,
kā man patika
Tava seja smaidīdama
atvadās māja aiz loga busā..