tāda doma ienāca galvā...cik gan gatavi maksāt cilvēki,lai viņu vārdu zinātu uz katra stūra un cik gan iegūst popularitāti ar centīgu darbu piedevām..un sākas tas viss ar talanta izkopšanu jebkādā jomā taču....interesanti...mjā,jāpiebilst,ka skatos pa tv "Ti nje poveri6"un tas dod galveno ieganstu domāt...hei,kā man kā man?bet taču kā viņiem iet?
aj,man tādas domas līdzīgas bieži uzjundī prātu...pārtopu par dzeltenās preses tārpu...tā glumi varbūt,bet,ja es būtu populārs fotogrāfs,tad laikam uz dzelteno presi tēmētu nekā uz karstākajiem kaujas punktiem...tāda truša dvēsele tad gan :)

mēs dzīvojām trūdošā vecā saimnieku mājā līdz mums iedalīja kādu siltāku un saulaināķu vietiņu Baldonē...esmu laimīga te,bet nostaļģija arī nekur nav zudusi...dažreiz redzu sapnī ejam pa vecās mājas kāpnēm un dažreiz sastopu pārceļojošās bizbizmārītes...interesanti ko viņas te ēd?

vakar izbaudīju (drošvien pēdiņās bij jāliek,jo no šī pasākuma sāpēja kājas)garo ceļojumu uz Jelgavu...vedu kaķenīti uz operāciju...mēs tagad ļott visam sekojam līdzi,kas notiek kaķa dzīvē,jo tā drošvien var norobežoties no savas drusku.mjā,nu un vedu viņu uz sterilizāciju...tā esot jāveic obligāti,ja negrib kaķēnus vai vēzi dabūt 80...viņa vakarā mēģināja streipuļot,palika pie manis gultā pa nakti...mēs saradojāmies pa īsto...tā nu ik pa laikam parunāos ar kaķenīti arī šobrīd... šodien jau žirgtāka.jāpateicās draugiem,kuri palīdzēja ar to visu lietu pavisam tieši. Magdalēna studē veterinārārstos...bija jau pašai ar prakse vajadzīga .pie druškām man vienmēr gribas atgriezties...tā mīļi mums viss izdodās un visu var sarunāt..pie citām vēl tikai domāju doties,bet vai nav jau apvainojušās :/
es sarunājos ar kaķenīti,bet viņa murrāā...mana tuvākā dvēselīte,par kuru tagad jārūpējās.