kas notika un nenotika,jo to gribas aizmirst...viena iemesla pēc-es atkal nokļuvu savu dēmonu varā..slimnīcā.nē,varbūt vēlāk...tikai uzgaidi,pagaidi mazliet...es attapšos...varbūt nekad.

derīguma termiņš beidzies šajā pat brīdī manai vēlmei izteikties.tas varētu būt klusums,bet nē..tas ir kautkas starp kliedzienu zem ūdens un elpas trūkumu piedūmotā telpā.es atkal vēlos ļoti just eiforijas sajūtu,bet iznāk vien žagas par pagājušo laiku.atslēgt pagātni nedrīkst-tā transformē jaunas domas par pagājušo taču.
tā nu te klabinu par savu šobrīd iemērcēto galvu ūdenī.burbulis ir iznācis virspusē-es pati vēl neredzama vai vēl joprojām.iekļauties atkal ļaužu dūcošajā sistēmā,kur vieni kautko pieprasa,otri kautko neizpilda.

lai paliek.es vienalga neko nemainu un nemainīšu.palieku rezervē un piedūmotajā traukā,kas piedūmotā istaba ar izeju uz koridori.TUR IR SKāBEKLIS-MAN JāNOKļūST TUR.°!

stāstīt var tādus mūžīgus stāstus
kā vienojās,kā izdzīvoja,
kā cilvēki iepazina glāstus,
kā karoja un atbrīvoja...
domāt var tādus mūžīgos,
kas atzinību gūs...
kas no dzīves ņemti
pārtop seriālos,romānos,
kas no realitātes atbrīvos mūs,
kas no pagātnes celti...
glabās tās pieredzi.

(2009)