Skatoties filmu "psihoanalitik" ienāca galvā doma,ka cilvēkiem ,kuri raksta vajag ik pa laikam atslēgties no tā,lai redzētu cilvēkus,kurus tas ir kaut nedaudz aizskāris jeb savus lasītājus.
Nekā ģeniāla un tomēr... tas mani pietuvināja kādai indivīdu kategorijai,kurus varu saprast.Daudz vai maz ir atklājumi mūsos katru dienu?!
Man tā(apgaismība jeb atklāsme)palīdz sākt kaut ko darīt -tādas vienkāršas lietas kā piecelšanās,ēdiena baudīšana,jo esmu no jauna satikusi savu otro "es". Varbūt kādam ir otrādi-darboties,lai redzētu jēgu...



dzīvošanai labu ideju paralīze.