dažreiz viens otrs kaut ko saka,bet Tu redzi tekstos to,ka tā ir tikai un vienīgi klabināšana.

vai ar runāšanos un rakstīšanu var panākt to,ko vēlies vēstīt un galvenais-kaut ko mainīt vismaz savās sajūtās,saņemot,piemēram gandarījumu par paveiktu reālu darbu?
Drošvien,kad jūti spēku izsīkumu un uz sadegšanas robežas ,redzot citu sejās un rakstos smaidus...mjā,IR panākts! Novērtēju un redzu tiešām,ka no sirds ,bet ir jāmācās neizdegt .
Ir redzama bezspēcība,jo Latvijā pasīvu blogotāju jeb tādu,kas vairāk tendēti ne-darītāji,bet ideju ģenerātori vien ? :(
Tas mani nodarbināja šonakt ļoti-es sarakstīju pati jau arī pietiekami gay.lv,bet savu vienatnības mīlēšanu tomēr mēģinu padarīt par patīkamu citiem,vismaz teorētiski tā varētu būt?! sev tā saku,ka tas ir labāk,nekā es nedarītu neko un pat nemēģinātu iekļauties kādā komandā. Ļoti priecājos,ka spēju kaut ko patiesi sadarīt un ir taustāmi rezultāti...ak,šī mūzika un vārdi,ko izņēmu no draugiem.lv savas mūzikas sadaļas("latvijas gāze-es necelšu telefonu",
"Kristofera sapnis_objekts-subjekts",
"Otra puse_vēstules"
"Astro'n'out_apaļā pasaule"
un vēl un vēl daudzas... ir kas dikti raksturīgs man šobrīd pat ļoti. To neredz un drošvien neredzēs,bet šobrīd esmu laimīga un jūtu smaidu iekšēji ,caur visām miesas ierobežojošajām vīlēm un mielēm :)


es piebildīšu,ka esmu Tevi atradusi,bet Tu to nezini kādā nozīmē un varbūt arī neuzzināsi....eh,saulīt manu mīļummīļo-dzīvo, priecājies par dzīvošanos! ;)

bezdarbība brīžam sāp pat tā,ka negribās elpot,jā.

uzaususi,jo rīts ir nelabi vēls kā vienmēr :D .
patiesībā,protams labs ar izņēmumiem,kad brīžam aizdomājos ,ko sarakstīja šis un cits cilvēks,bet ne jau par uzrakstīto,bet gan to,ko atgādināja kā jau mēdz būt.

ir vērtīga atziņa no kādas dienasgrāmatas atklāsmes ,laba:
"ja viss beidzies slikti,neaizmirsti-tātad tās vēl nav beigas!"

tā pozitīvi,bet varbūt drīzāk naivi,ka beigas gadās taču tomēr labas? :)

ticu tam,ka tā vai tā-aiz katra slikta notikuma,atgadījuma un dienas būs varbūt vēl simt sliktumu,bet....tad atnāks labu labā,kuru bija vērts sagaidīt jeb negaidot pat...sevi priecēt,jūtot,ka IR!?

es Tevi neatrastu te nekad,pat,ja Tu būtu pavisam skaļi pateikusi ESMU.

kādēļ arī aiz vārdiem var slēpties cilvēks un viņa būtne grib paust-
tā necilvēcīgi protu ?