pēcis pļāpā

visumaa vareetu vakardienu norakstiit zaudeejumos, ja vien nebuutu pirmais nobrauciens. 10 km gara sarkanā trase, kas serpentīnā vijas ap kalnu, ik pa brīdim atsegdama klintis vai aizsalušus ūdenskritumiņus, perfekti pa nakti noretrakota, 5 cm pūdera pa virsu un pirms mums braukuši 3 cilvēki. neatceros dzīvē labāku braucienu...
pēc tam sāka snigt un atlikušo dienas daļu nodzīvojām kafenē. vakarā itālis speciāli mūsu kompaškai uzorganizēja pirts kompleksu, kur mēs noņēmāmies kādas 2h un pēc tam bija tāds besis, ka 11 jau visi knābāja un arī aizgāja gulēt. šorīt atkal uz tiem pašiem 10 km. un tad varbūt vēl kaut kur tālāk pa stella ronda.

šodien atkal bijām uz iemīļoto tālo desmitkilometru trasi, atkal rīts sākas ar diviem nobraucieniem, kas ir ekvivalents 40 nobraucieniem siguldā. tā teikt dienas norma izpildīta pulksten 10 no rīta un tālāk sākas čakarēšanās ar jautājumiem par to, kas notiek tālāk. sarunājam galamērķi un mēs ar tomu atdalamies, jo ir garlaicīgi gaidīt pārējos. nedaudz pafilmējamies pa ceļam, manas operatora dotības ir sūdīgas, bet toms ir safilmējis baigi labo materiālu. ceļojam uz māju kūrortu, uzbraucot tur augšā, ir tāds laiks, ka grūti atšķirt debesis no zemes, migla, mākonis vai kas tāds. jocīga sajūta, kad braucot it kā liekas, ka vajadzētu iet dēlim taisni, bet tur pēkšņi kalniņš ar kritumu 2m, utt. tam visam vēl nāk klāt aizsvīdušas brilles no iekšpuses. iģom pa priboram kā teikt. tomēr kaut kā aizkuļamies līdz kafenei un dienišķie divi ali, pēc tam ceļojam mājup. noorganizēju visai komandai (7 cilvēkiem) milkas cepurītes, kas velkas pa virsu ķiverēm. tagad esam visi ar lillā galvām un maziem radziņiem. pēc neliela powernapa, plānojam doties uz pilsētu iestiprināties.