urn:lj:klab.lv:atom1:peacemakerAtmiņas par rītdienuspeiskantrīspeiskantrīvkasims@tvnet.lvte2022-02-14T16:19:19Z2022-02-14T16:19:19Zurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5414742022-02-14T18:18:002022-02-14T18:18:002022-02-14T16:19:19Z2022-02-14T16:19:19Zes visu redzu, draugi, visu saprotuevolūcija frāzes ievietojumāurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5406252019-01-19T21:32:002019-01-19T21:32:002019-01-19T19:36:17Z2019-01-19T19:36:17Z"tas, ko tu uztvēri par okeānu, patiesībā bija tikai tēlotā kaislībā saburzīts palags, un gadi, kurus tu krāvi sev priekšā kā ķieģeļus pakāpieniem, kļuva par mūri, kas aizsedza tev pasauli"<br />-&gt;<br />"Ir baisi kļūt īstam, kad tik daudzus gadus esi klīdis no sapņa pie sapņa, nesabiezēdams vairāk par varavīksni aiz mākoņiem. Sāpīgi redzēt, kā okeāns pārvēršas tēlotā kaislībā saburzītos palagos, kā smaidu nomaina tukšums un nākotne kļūst par pagātni."<br />-&gt;<br /><a name="cutid1"></a><br />* * *<br /><br />Viņš izelpoja mani vēlu vakarā. Atlaidās dziļi dīvānā, pacēla galvu un ļāva elpu mutuļiem piepildīt gaisu, lai izveidotu mani. Sākumā neteicu neko, vien gaidīju, līdz viņš pamanīs mani. Beidzot ievērojis manu veidolu, viņš bikli pasmaidīja, piecēlās no dīvāna un paspēra pussoli man pretī. "Es tevi mīlu," viņš sacīja – nedroši, gandrīz kā jautājot.<br /><br />Es neatbildēju. Zināju to tāpat kā visus pārējos viņa sapņus. "Es tevi mīlu," viņš atkārtoja jau mazliet spēcīgākā balsī, tad nolaida galvu, kā bīdamies ieraudzīt manā sejā to, kam tur bija jābūt. <br /><br />Tā vietā viņš atklāja, ka viņa paša pēdas ir pārvērtušās dūmos. Izbrīnīts viņš noliecās, izlaida roku tām cauri un ieskatījās plaukstā, taču dūmi jau bija izslīdējuši starp pirkstiem un lēnām vērpās gaisā.<br /><br />Viņš atkrita atpakaļ dīvānā un pacēla galvu. Es joprojām biju savā vietā, mani vainot viņš nevarēja. "Es tevi mīlu," viņš atkārtoja ar lūgumu balsī.<br /><br />Klusēdama skatījos, kā dūmi atņem viņam abas kājas, līdz atlikušais augums dīvānā vairs ne sēdēja, bet gan peldēja gaisā pāris centimetru virs tā. Tomēr arī tas vairs nespēja novērst viņa uzmanību no vienīgās prātā palikušās, sāpēs vaidošās domas. "Es tevi mīlu," viņš teica vēlreiz, vairs ne lūgdams, bet prasīdams, pat pieprasīdams.<br /><br />Bet es neatbildēju, tikai raudzījos, kā dūmos izgaist viņa rokas, kā tumšie mutuļi pārņem arī vēderu, krūtis, kaklu. Ko gan varēju teikt? Es taču nevarēju kļūt īsta, kad tik daudzus gadus biju klīdusi no sapņa pie sapņa, nesabiezēdama vairāk par garaiņiem virs pusnaktī ieslēgtas tējkannas. Un nemaz arī negribēju redzēt, kā smaidu nomaina tukšums, kā nākotne kļūst par pagātni un okeāns pārvēršas tēlotā kaislībā saburzītos palagos.<br /><br />Atlika vien izskriet ārā pa skursteni un izkūpēt debesīs, cerot, ka viņš nesekos, ka neviens nekad nekur vairs mani neieelpos un es varēšu izšķīst starp mākoņiem un aizmirst par vientuļajām, tumsā grimstošajām vecpuišu istabiņām. urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5403132019-01-15T09:10:002019-01-15T09:10:002019-01-15T07:10:18Z2019-01-15T07:10:18Z<img src="https://i.imgur.com/hxrN3Gal.png">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5401592019-01-08T15:04:002019-01-08T15:04:002019-01-08T13:05:25Z2019-01-08T13:05:25Zi'm coming out of the darkness<br />coming out of the dark<br />get out of the way<br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=59gQVcwJ9oY" class="video">i</a>urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5397252018-12-28T00:49:002018-12-28T00:49:002018-12-27T22:53:31Z2018-12-27T22:53:31Zaizlasījos paša veco cibu<br /><br />ja neesi es, tad neiesaku<br /><br />bet čau visiemharisurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5392452018-12-18T14:58:002018-12-18T14:58:002018-12-18T12:58:56Z2018-12-18T12:58:56ZNow the darkness only stays at night time<br />In the morning it will fade away <br />Daylight is good <br />At arriving at the right time <br />But it's not always going <br />To be this grey<br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=4U0t1hzI8BM" class="video">i</a>urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5386462018-11-03T10:44:002018-11-03T10:44:002018-11-03T08:46:29Z2018-11-03T08:46:29ZI've been walking forty miles of bad road<br />If the bible is right, the world will explode<br />I've been trying to get as far away from myself as I can<br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=L9EKqQWPjyo" class="video">i</a>pēc desmit gadiem atkal esmu uzsēdies uz džima vaitaurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5378872018-10-18T21:16:002018-10-18T21:16:002018-10-18T18:19:14Z2018-10-18T18:19:14ZIf Jesus drove a motor home, <br />I wonder would he drive <br />pedal to the metal, <br />or real slow? <br />Checking out the stereo <br />cassette playing Bob Dylan<br />motivation tapes. <br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=i-cP7Fc_wf0" class="video">i</a>urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5370772018-08-29T20:40:002018-08-29T20:40:002018-08-29T17:47:14Z2018-08-29T17:47:14ZViņi dejoja vienu vasaru - kā dziesmā, aha. Reizēm viens otram blakus, ar rokām uz pleciem un gurniem, bet biežāk abpus kalniem, trīstūkstoš kilometru attālumā. Tomēr kustības kā bija, tā palika saskaņotas. Dažreiz viņi baidījās pienākt pat pussoli, citreiz pēdas saplūda kopā tā, ka kļuva neizšķiramas. Tas neko neietekmēja, neko nemainīja. Kā nu viņi mācēja, tā arī blieza. Punktus par stilu vienalga deva viņi paši.<br /><br />Tagad es sēžu un skatos toreiz videokasetē ierakstīto deju nez kur nospertā maģī. Nogurstu no tādas blenšanas. Gribētu teikt - tas tāpēc, ka savulaik pats tā pārdejoju jēgu, bet, nu, tas pārāk bieži bija ar savu ēnu vai spoguļattēlu, lai skaitītos pēc pilnas programmas. Un kas par to, ka citās dejās arī es biju pārvērsts ēnā, kas stūrainām kustībām slīdēja pār sienu. Summu tas nemaina.<br /><br />Tomēr, attinot atpakaļ, katrreiz izskatās citādi. Izskatās visādi. Tāpēc arī skatos, tāpēc šim stāstam nav beigu<br /><br /><a name="cutid1"></a>* * *<br /><br />Manā dzimtenē cilvēki nešķiras. Ne precētie, ne civilie pāri, ne arī vienkārši draugi. Ikkatra savienošanās ir uz mūžu, neatkarīgi no mīlestības, laimes, savstarpējas patikas vai jebkā cita.<br /><br />Viņu noslēpums ir vienkāršs. Ik mājā ir slepens, svešai acij nepieejams stūris, kur stāv cilvēkveidīga figūriņa. Tās vienīgais nolūks ir paciest apvainojumus, spļāvienus un pļaukas, kas citādi nonāktu tā otra galvā, acīs, uz vaigiem.<br /><br />Nepazīstu nevienu, kurš neienīstu šo sīko statueti. Tīrais arhaisms, saka daži, tā mēs nekad nekļūsim par modernu, rietumniecisku valsti. Kāds gan progress iespējams, ja cilvēkiem izdodas sadzīvot ar esošo? Daži psihologi norāda uz vēl citu problēmu, nē, pareizāk sakot, atgādina par esošajām problēmām, kuras netiek risinātas, bet gan pārceltas. Jo nav jau tā, ka nebūtu skumju, sāpju, naida – vienkārši citi neko no tā neredz. Par to zina tikai tā figūriņa, kas visiem riebjas.<br /><br />Es pats jau sen tur nedzīvoju un neiesaku arī citiem. Tomēr dusmu uzplūdos joprojām nereti nostājos dzīvokļa tumšākajā stūrī un meklēju viņu. Neatrodu, bet noturēt iekšā arī vairs nevaru, tāpēc visi tie vēmekļi treknā šaltī uzlido debesīs, tad kā lietus pār galvu staipīgos pavedienos pārlīst matiem, pleciem, vidukļa un kājām.<br /><br />Drīz tie sacietēs tiktāl, ka man neatliks nekas cits, kā palikt tur, istabas stūrī, un sastingušam ļaut, lai mani aizved atpakaļ uz dzimteni un iekārto kāda svešinieka dzīvoklī, neaizsniedzamā attālumā no saviem brāļiem un māsām iekš tumsas.urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5364042018-08-17T10:23:002018-08-17T10:23:002018-08-17T07:32:13Z2018-08-17T07:32:13Zmūsu ciema bibliotēkā bija tomātu izstāde. uz plauktiņiem bija izlikti 12 dažādu šķirņu tomāti. visi eksponāti nāca no bibliotekāres dārza/siltumnīcas<br /><br />tad tie pazuda. novērošanas kameras (jo, protams, tur tādas ir) atklāja, ka tomātus paņēma kāda sieviete, kas nesen bija pārcēlusies uz ciematu un ir viena no retajām regulārajām lasītājām.<br /><br />bibliotekāre atnesa jaunus eksponātus. kad sieviete atgriezās bibliotēkā, pajautāja viņai, kā tad tomāti garšojuši. sieviete visu noliedza. <br /><br />kopš tā laika viņa bibliotēkā nav atgriezusies.<br /><br />~fin~urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5361192018-08-14T20:14:002018-08-14T20:14:002018-08-14T17:23:03Z2018-08-14T17:23:03Z<a name="cutid1"></a><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=bANSizYxh-w" class="video">hillbilly moon explosion</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=cxrotrIvqyY" class="video">khruangbin</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=jnQv2CkofZ8" class="video">adia victoria</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=NABgSC5kN2o" class="video">joana serrat</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=3y6GGAvOjAo" class="video">Nikki Lane</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=sfyPiZU-9no" class="video">Psychic Ills</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=SaoC3cGY4cM" class="video">Holly Macve</a><br /><br />un trīs, kurus te jau laikam tiku pieminējis<br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=d9_h3lJJLWM" class="video">Cass McCombs</a><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=H13tgwE4VUw" class="video">Mild High Club</a><br /><br />un, proms,<br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=pDypx0_8eaY" class="video">Sarah Shook & The Disarmers</a>the wrong song at the right timeurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5350732018-07-24T08:30:002018-07-24T08:30:002018-07-24T05:35:30Z2018-07-24T05:35:30Z<a href="https://www.youtube.com/embed/1uV7Cudx_Sc" class="video">for good</a>urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5343712018-04-21T16:51:002018-04-21T16:51:002018-04-21T14:52:48Z2018-04-21T14:52:48Z<img src="http://i.imgur.com/mOdAmkDl.jpg"><br /><a name="cutid1"></a><br /><img src="http://i.imgur.com/mOdAmkD.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5342052018-03-21T19:37:002018-03-21T19:37:002018-03-21T18:44:57Z2018-03-21T18:44:57ZMana pirmā ilgtermiņa draudzība ārpus tuvākās un tālākās ģimenes sākās piecu gadu vecumā. Es gāju, šķiet, pēc maizes*, kad blakusmājas pagalmā puika man uzsauca: "Eu, uz kurieni tu ej?" <br /><br />Izbrīnījies par šādu pārmaiņu no parastās kārtības, brīdi padomāju, tad atbildēju: "Pēc maizes," un uzsvaram pašūpoju gaišbrūno auduma maisiņu**. <br /><br />"Negribi atnākt paspēlēties?"<br /><br />"Nu... davai!***" Un es izspiedos cauri viņu sētas platajiem, dekoratīvajiem dzelzs vijumiem, un nākamās stundas mēs pavadījām smiltiņās, ceļot un atkal gāžot pašceltos dambjus.****<br /><br />Nākamos gadus mēs kopā spēlējāmies tik daudz, ka pat viens cits ciema puika domāja mūs par brāļiem esam. Pēc tam raksturi aiznesa katru uz savu pusi (un vismaz es kādu laiku par to vēl uz viņu dusmojos), bet tā ilgā kopīgā mežoniskošanās joprojām iezīmē manu raksturu vairāk par ļoti daudz ko. <br /><br />Pirmā nopietnā draudzība šai ziņā varbūt pat ir spēcīgāka par pirmo mīlestību, jo laiks kopā ir pavadīts svarīgākā vecumā.<br /><br />Lai nu kā, pirms kāda laika mēs satikāmies vēlreiz - pirmoreiz pa burtiski padsmit gadiem. Un bija forši. Pilnīgi noteikti no tām minidraudzībām, kuras gribas uzturēt.<br /><br /><br /><br />* tā domāju tāpēc, ka es parasti viens pats ārā gāju pēc maizes un no līdzīga vecuma labi atceros to sajūtu, kas ir, kad piecgadnieks dodas uz veikalu cauri, viņaprāt, lielam un mežonīgam parkam. tomēr tajā pašā laikā man šķiet, ka viņa mājai tuvojos no otras puses, kas gan varētu būt vecāku atmiņu uzslāņojums, jo tai ciemata pusē mēs pārcēlamies gadu vēlāk<br /><br />** parastais maisiņš tas nebija tāpēc, ka viendien tajā ielēca vāvere. es ieslēdzu viņu maisiņā, aizspiezdams ciet augšgalu, bet vāvere nelietīgā kārtā izgrauzās cauri un aizbēga mežā (bet man par to neviens pēc tam neticēja)<br /><br />*** mēs savā starpā sarunājāmies latviski, lai gan abu (jauktajās) ģimenēs runāja krieviski, un es nebiju gājis bērnudārzā<br /><br />**** to mēs darījām daudzus gadus, pamīšus spēlējot videospēles, ielas malā kaļot akmeņus sīkākos akmeņos un spēlējot handbolu uz paštaisītiem vārtiem. vēlāk mūsu kopdarbs aizvien lielākā mērā pārtapa viņa individuālā darbā (ķīlējot mopēdu, piemēram), kur mana loma bija dažādu lielākoties patiesu stāstu stāstīšana<br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=RBiHYxZArgY" class="video">US GIRLS</a>urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5336902017-11-21T12:35:002017-11-21T12:35:002017-11-21T11:36:03Z2017-11-21T11:36:03Z<img src="https://i.imgur.com/osB6V3Zl.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5333212017-10-20T08:42:002017-10-20T08:42:002017-10-20T06:42:20Z2017-10-20T06:42:20Zap rīgas 25 vidusskolu klīst liels daudzums dzeraju, krieviski aizskar latviesu bērnus, bet policijai ir vienalga, jo paši krievi, viniem galvenais lai 72 sklai maitns nenokrit nozelojami tapec ka rigu parvalda sieriurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5327022017-08-09T17:28:002017-08-09T17:28:002017-08-09T15:28:25Z2017-08-09T15:28:25Z<img src="https://i.imgur.com/rAABYgi.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5323432017-06-25T08:44:002017-06-25T08:44:002017-06-25T06:49:41Z2017-06-25T06:49:41Zesmu paskatījies pa vienam puslaikam no visām itālijas u-21 spēlēm šitajā eiropas čempī, un Pelegrīni + Kjēzo ir reāli labi, nu, un par Rugani visi jau zina. Bernardeski ir potenciāls, bet nedomāju, ka viņš izsitīsies daudz augstāk par stabilu lielās izlases rezervistu.urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5319122017-05-02T09:58:002017-05-02T09:58:002017-05-02T07:58:35Z2017-05-02T07:58:35Z<img src="https://pbs.twimg.com/media/C-zmSjLWsAEuYEh.jpg">ja nu kādam noderurn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5316432017-04-07T10:14:002017-04-07T10:14:002017-04-07T08:15:52Z2017-04-07T08:15:52ZKad gribi eemihloto personu par sawu dabut, tad sagrauzde kuschķiti no sawam zinamam spalwam ar pelneem. Schos tad dod ar uhdeni wiņai eedzert un wiņa buhs droschi tawa.urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5314112017-03-07T16:36:002017-03-07T16:36:002017-03-07T14:41:56Z2017-03-07T14:41:56Zbļāviens, es nopērku superlabu (savai Spānijas 2B3 divīzijai) uzbrucēju, kurš katrā pārbaudes spēlē iebliež pa golam, a tad pirmajā īstajā spēlē 20. minūtē lauž kāju un ir lazaretē uz 9 mēnešiem, a transfēru logs ir ciet<br /><br />alternatīva a) 32 gadus vecs džeks, b) cilvēks vārdā, uzvārdā "Ian", kuram bija 25 spēles bez gūtiem vārdiem (lielākoties gan nākot no soliņa), bet tad paaugstinājuma plejofos viņš 85. minūtē iesita izšķirošos vārtus, lai es tiktu uz finālu (tur gan zaudēju un paliku 2B3)<br /><br />labi, ka man visa filozofija ir nelaist pretiniekus vārtu tuvumā. pirmās divas spēles ar 1:0 uzvarēju.urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5309502017-02-01T08:31:002017-02-01T08:31:002017-02-01T07:31:23Z2017-02-01T07:31:23Z<img src="https://i.imgur.com/EikZbMG.jpg">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5304412017-01-02T17:01:002017-01-02T17:01:002017-01-02T16:01:12Z2017-01-02T16:01:12Z<img src="http://33.media.tumblr.com/519935c1bdc59f560b2ae5817cdf8f40/tumblr_njor1pFbyE1sho5lpo1_400.gif">urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5303172016-11-20T07:17:002016-11-20T07:17:002016-11-20T06:20:15Z2016-11-20T06:20:15Zvot sapnī lasīju mārtkōres romānu. tur sākumā zirnekļcilvēks Valdis Zirneklis-Cilvēks beretē un kazbārdiņā ar vieglu smaidu maigā balsī stāstīja, kāpēc mēs pārprotam Trampa vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem. tālāk netiku, bet šķita daudzsološi.urn:lj:klab.lv:atom1:peacemaker:5297272016-09-30T19:51:002016-09-30T19:51:002016-09-30T16:54:44Z2016-09-30T16:54:44ZAnd then, perhaps because one day followed upon another, something began to happen slowly, enveloping, great, in spite of the links that were escaping him. It was as if, living there, he no longer counted his life in terms of days or years but in spirals that were so large that he would never get to see them, just as he would never see the long line of the curvature of the earth. There was something that was a gradual essence not to be eaten all at once.