| atkal par putniem |
[19. Nov 2004|00:40] |
taatad... jaatrod pareizaa muuzika...............
ilgi skatiijos un nevareeju izdomaat ko uzlikt, ar baigo origjinalitati neizceelos, bet.. moody blues - night in white satin
nav slikti, veco labo laiku elpa :)))
kapeec vispaar vecos laikus sauc par veciem, labiem laikiem? vai tas ir tapeec, ka pasaule patieshaam paliek ar vien druumaaka... varbuut cilveeki? varbuut taa ir apseestiiba ar kaadu nolemtiibas teooriju, kura saka, ka viss buus tikai veel sliktaak? varbuut tas vienkaarshi ir pesimisms? varbuut esmu dzimis par veelu? noteikti nee.... es esmu tur, kur man jaabuut..... esmu mainiijies.... es izmainiijos ....... ....pagaishajaa sestdienaa... mees braucaam maajaas no jeekabpils un es aptuveni pie broceeniem ieveeroju, ka riigas liepaajas shoseja, pa kuru nedeljaa vismaz reizez 4as sanaak braukt man liekas pavisam savaadaaka.... es nemaaku pateikt vai llabaaka vei sliktaaka, bet katraa zinjaa savaadaaka.... kkas manii bija mainiijies, bet kas?.... iisteniibaa tas ir baigi interesanti, ka, ja peekshnji kkas vecs liekas savaadaax, vislielaakaa iespeeja ir nevis, ka shis kkas ir mainiijies, bet ir mainiijies kkas veerotaajaa pashaa un ir nedaudz izmainiijies vinja skatiijums uz dziivi un priekshmetiem..... to veerotaajs pats nemaz taa iisti nemaak pateikt un nosaukt, bet kkas ir mainiijies...... un manii kkas mainiijaas... gribeetos tikai uzzinaat kas... bet nu viens ir fakts, ka daudz nelaimiigaaks es peec taam izmainjaam nejutos.. jutos gan nedaudz nelaimiigaax veelaak, bet tas nebija saistiits ar taam izmainjaam, jo tad notika cita izmainja, ko es apzinos un maaku nodefineet...
nu laab, tas taa, iisas paardomas par "veciem labiem laikiem" :))
bet iisteniibaa showakar mani atkal paarnjeema viens sajuusmas mirklis... paarbraucu maajaas... izdomaaju, ka jaapazvana manam vismiiljaakajam cilveekam un ja gadiijumaa vinjsh neseezh maajaas, vareetu kko padariit, bet nu tas taa, visiem tas nav jaazin :) it sevishkji jau nu kompim ... un taatad es staaveeju pilniigaa naktii pie savas maajas un uzzvaniiju shim cilveekam, kad es ar vinju biju parunaajis, man jau bija palicis labaak, jo es dzirdeeju vienu ljoti miilju un patiikamu balsi, kuras tembrs ir samtains, bet ar nelielu neparastu assuminju... nu laab neizpluusiishu aprakstaa, vieniigais, kas bija jaasaprot, ka jau jutos nedaudz pacilaats.... un tad es gluzhi ieraduma peec paceelu acis pret debesiim.... es pat iisti neatceros cik taas bija maakonjainas vai to cik daudz zvaigzhnju vareeja redzeet, bet tanii pashaa mirklii uz dabiski melna foona paraadijaas daudz dabiski baltu skaistu putnu.... tie nebija balozhi (vienreiz man balodis tanii pashaa vietaa paarlidoja... laiks manaami pazeminaaja aatrumu) taas vareetu buut bijushas kaijas vai nu.. e, tas nav svariigi, bet tas skats....... taads putninjs dabaa... naktii... naktii redzeet lidojoshu putnu tas jau vien ir foorshi... tas ir kaa redzeet mazu dziiviibinju lielaa tumsaa (it kaa vareetu teitk naavee, bet naaves klaatbuutne tur nav, tur vienkaarshi nav dziiviibas taadaa noziimee, kaadaa taa ir putnaa).... un atkal pieraadiijums labaa nenormaalam paarsvaram paar ljauno.... sii viena mazaa dziiviibinja speej sniegt laimi.....
citeeshu neparasto gaisma ir tepat blakus.....
es arvien vairaak un vairaak saaku to saprast.... |
|
|