pe - June 21st, 2013

Man reāli bija skumji vakar.
Ruslandieši brauc ar bembjiem, taurē, priecājās,
gluži kā Nila uguņošanā.
Latviskākie klusumā noskatās, domāju, ka ne
tikai manī vakar kaut kas nomira, bet viņos arī.
Pārņēma pārdomas nakts garumā, kuras neatlaiž
vēl šobrīd.
Deg viss, reāli ir 2 pacēlāji, vienam ik pa laikam
nokrīt spiediens un viņš laista zemi 3m attālumā
no groza...
Vērotāji salikuši auto uz tilta, tehnika netiek
garām.
Deg 2-3h un sajūta, ka ir atbraukusi mazākā
brigāde no pierīgas robežas.
Saprotu ka nav kara stāvoklis, bet Rīgā nav
Cramo, Stats, citu pacēlāju?
Mūsu valstī nav prezidents kurš varētu nakts
vidū pateikt visi pacēlāji uz PILI!?
Saprotu ka pacēlāja šoferi nebrauktu pie uguns,
viņiem darba līgumā tas noteikti nav atrunāts, ka
jādzēš arī ugunsgrēki, bet kāds VECIS, VĪRIETIS
ar lielo burtu nevarētu paņemt to auto pie
ruļļiem un piebraukt?
Saprotu arī atbildību, ka ja kaut kas sabruktu,
uzkristu pacēlājam, tad Cramo, Stats utt. nebūtu
priecīgi, bet to tak Nils spētu kompensēt? Mazāk
šašlika Krastmalā, un sanāktu pacēlājs.
Galu galā ar kādu traktoru varēja izgāzt pils žogu
un iebraukt pagalmā.
Kaut gan man jau viegli spriedelēt, neko pašam
nedarot.
Protams cilvēki tur nebija, nevajadzēja ar
tankiem braukt pari, lai izglābtu, bet reāli
izskatījas skumji.
paldies tiem VĪRIEm un SIEVĀM, kas vakar un
šodien darīja un darīs visu lai saglābtu kaut ko.
Nil, palūdz lai saziedo Rīgai Ugunsdzēsējiem
tehnikai, aknām taču saziedoja un pāri palika.