| 2:09 am |
Es atkal te. Atkal jukās. Kad viss gäžās un brûk.
Trīs varianti.
Viens līdz mielēm iepazīts.
Viens no jauna satikts.
Viens no manas pasaules
Un es sēžu kä vecs pūpēdis un gaidu beigas. Da lab. Īstenība drillēju Tinder ceroēt to otro varianti uzķert.
Laikam jau atbildeju uz savu dilemmu.
Tas būtu skaisti.
Debešķīgi, bez un ar komēdiju.
Mana puse, manu domu un uzskatu puse. Pretī jau ar tikpat izveeliigs un izlepis cilveeks. Visnotalj. Un visi esam taadi. Attieciibu gurmaani. Un veel ja negribas attieciibas. Bet vienkaarshi buut. Mijiedarboties. Mieriedarboties. Sapludinaat celjus un aizplostot projaam kad atnaak. Bet laiks ko dodam pieprasa lai mums dod pretii.
Gribu vienu, vieniigu uz pavisam. Un kopaa projaam.
Sapists esmu.
Nepareizajaa dziivee. |
| 9:12 am |
Rīts ir uzkāpis. Labs tieštulkoums o krievu valodas. Skaistas dienas sākums. Nervi nostiegroti un pie mazākās vēja plūsmas tie ietrinkšķinas un man nāk vēmiens.
Mānīgās paģiras nebija paģiras. Man, vienkārši, nāca miegs.
Es trīcēju, kā apšu lapa. Apdomāju izejas. Tu ar alkoholu dzinējā un savām maukām, pa vienai, uz katra pleca, un mežģīņnākoņu aizaustu mēnesi fonā lūkojies manī no videozvana. Tava irgāšanās bija tieša un trāpīga. Pat patiesība ja tā ir tad cilvēka tevī nav. Kad lūgts ir nesāpināt. Kad sāpini to kas ir apsolījis, vienmēr, būtlīdzās. Pašpietiekama cilvēka gājiens? Vai pimpja cienīgs izgājiens.
Kam lai nu tic.
Es uzticējos.
Tu man uzspļāvi.
Iebridi dvēselē, piestaigāji ar dubļainiem zābakiem un vēl pasauci draugus.
Tagad man, tiešām, vairs neviena nav.
Tu biji pēdējais. Tu mani izrāvi no nāves elsām un no toksiskas vides. Tikai lai iemestu ellē?
Kur ir prikolz, jedritvaikociņ.
Tu necel klausuli vairs. Tev laikam ir labi.
Parādīji kā sevi necieni. Tukši vārdi |