Ir pienākusi diena, kad tas sapnis par to ir izsapņots.
Esmu palicis viens, pilnīgi viens. Tas ko esmu veidojis ir sagrauts. Sapnis par iespēju ir izsapņots. Skumji, bet realitāte ;/
Tā tās sekundes, minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneši gadi aizrit.. Gandrīz katru dienu gaidām jaunu dienu.. Ceram, ka tā nesīs ko jaunu, ko jauku, ko nebijušu.. Pienāk tā nākamā un sāks viss process no jauna..
Jautājums tāds? A ko mēs gaidām? Pēc kā tiecamies?
Tad vienu dienu attopamies, ka neredzam mērķi vairs pēc kā tiekties.. Tas ir izzudis? Ko tad darīt? Dzīvot pagātnē?
Ja varētu apturētu šad tad laiku, lai tas paliek mūžīgi. To vēlamies darīt, kad ir labi, kad ir kkāds priecīgs notikums, bet.. to nespējam!
Nja.. Tā jau zināju, ka pret mani izturas savādāk nekā pret citiem..
Bet kāpēc? Kāpēc man var pateikt nē, bet citiem nevar? Domājat man nesāp? Man sāp un kā vēl ;(
A kurš tad vēlējās uz mājām? Es vai? Pati teici: "Aizvedīsi lūdzu mani mājās!" Tad gāju teikt, palicējiem, ka braucam mā.. Bet nu tad KĀDS (protams ne es) palūdza palikt. Un vairs nekur cilvēks nebrauca, lai gan viņam nāca ļoti miegs un tā gribēja mājās.. Tā nu braucu es..
Kāpēc saki cilvēkam, ka mīli, bet izturies kā pret tukšu vietu kad nav vairs svētās 2vientulības?
Esmu sasodīti dumjš! Ko es mocos? Esmu sadists! Tāds arī palikšu.. Cits jau sen būtu aizgājis un neatgriezies, bet es.. Dumjš..
Ienīstu sievietes, un 2 itsevišķi..
Ilgi gaidītā diena, kad tevi ievēro ir klāt!
Nez kā būs ar tiem viesiem, bet jūtu būs labi :DD
Neiespējamas attiecības ir tad, kad attiecības ir, bet iespēju nekādu..
Cienīt cilvēku, ko saki mīlam..
Pateikt cilvēkam ko mīlam labu vārdu, uzsmaidīt un neaizmirst samīļot..
Viņš šo nieciņu novērtēs..
Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt arī tāds, ka tā dēļ iet nāvē..
Vienmēr atcerēties un izpildīt ko soli..
Vārdi nav tikai vārdi, tie ne tikai paceļ debesīs, bet arī nogalina..
Klīstot ikdienas gaitās negaidot atkal satiku viņu. Un līdz ar to diena bija beigusies, jo nespēju neatcerēties sajūtas.
***
Es Tevi nesaprotu ko tad tu īsti vēlies? No kā tu baidies? No tā, ka varētu kkas sanākt? No tā, ka varētu būt labi? Teici, ka esi domājusi kā būtu, ja būtu.. Bet tomēr nemēģini ;/ A varbūt vajag mēģināt? Es GRIBU mēģināt!
***
Daudz kas ko raktīt, bet viss kkā palika atkal tikai prātā, bet uz papīra (arī virtuālā) atkal nekā ;/
***
Biju vācijā, uzvarēju, bet tas tā.. Skumdina, ka iebraucot Latvijā man nepienāca pat 1 sms ;/ Laikam neesmu nevienam vajadzīgs ;/
Why, why, why es atkal jautāju un neredzu atbildes!
Kad beidzot tas viss beigsies?
Pietiek sevi žēlot un jāsāk dzīvot (a varbūt tomēr nevajaga?)
Esmu palicis laikam par vecu, lai kko iemācītos ;/
Besī!
Kāds var pateikt cik ilgi?
Fak.. Ienīstu vietas, kurās parasti sanāk uzturēties, jo tās izsauc fking atmiņas..
Nebūtu domājis, ka atmiņas tā sāp..
Es darīju visu, lai pievērstu viņas uzmanību.
Centos izpelnīties viņas ievērību.
Savu laiku zaudēju, ko vairs neatgriezt, savus draugus pametu.
Tagad esmu viens.
Atteikties biju gatavs pilnīgi no visa.
Man bija vienalga!
Jā, paļāvos uz risku.
Tāpat risks, divas iespējas - celties vai krist.
Manā gadījumā man bija lemts krist.
Tās pāris dienas - man nozīmē visu.
viņai tā bija viena lappaspuse.
Varbūt pat mazāk, bet man tā bija un ir vesela grāmata un pat vēl vairāk.
Kāpēc par tevi domāju?
Kāpēc es aizmirst nespēju?
Kāpēc par tevi domāju?
Kāpēc es aizmirst nespēju?
Kāpēc es nespēju?
Kāpēc es nevarēju?
Es tevi gribēju, tagad sevi ienīstu.
Kāpēc es nespēju?
Kāpēc es nevarēju?
Es tevi gribēju, tagad sevi ienīstu.
Kāpēc?
Viss beidzās tā īsti nekam nesākoties.
Vienīgi fotogrāfijas liek man par viņu atcerēties.
Pāris jautājumi, kas sākās ar kāpēc, mani dzen izmisumā,
jo es nezinu atbildi un varbūt tieši.
Kāpēc es viņas priekšā izliekos ar baigām iekšām, lai gan patiesībā netieku tam pāri?
Vēljoprojām izjūtu milzīgu, milzīgu kāri.
Jo..
Tās pāris dienas - man nozīmē visu.
viņai tā bija viena lappaspuse.
Varbūt pat mazāk, bet man tā bija un ir vesela grāmata un pat vēl vairāk.
Kāpēc par tevi domāju?
Kāpēc es aizmirst nespēju?
Kāpēc par tevi domāju?
Kāpēc es aizmirst nespēju?
Kāpēc es nespēju?
Kāpēc es nevarēju?
Es tevi gribēju, tagad sevi ienīstu.
Kāpēc es nespēju?
Kāpēc es nevarēju?
Es tevi gribēju, tagad sevi ienīstu.
Kāpēc?
Hmz.. Ko darīt? Priecāties vai skumt?
Priecaties par to, ka ir iespejams par kko priecāties vai skumt, jo ir par ko skumt?
Neko vairs atkal nesaprotu ko no manis sagaida, vēlas.. Ehz.. Mikla.. Tracina..
Yea, vakar bija laba balle :) Man pat besis nebija :D Vislabākais moments bijs surprise, kuru sagādāja 2 lieliski cilvēciņi sakot, ka ir Rīgā a beigās parādoties :DDD Paldies viņiem par jauko vakaru ;) Ehh.. Kā man tīk pārsteigumi :) un vēl šitādi :)
Njā.. vakar te atcerējos VIŅU, tos foršos mirkļus kas pavadīti kopā.. Eh.. Teica te man kāds, lai nepieviļ, bet nu sanāca kkā otrādāk..
You scored as Sluty.
The one word that decribes you! created with QuizFarm.com |
Ir trejādi draugi: vieni kur mīl, otri, kuri pret jums ir vienaldzīgi, un trešie, kuri jūs neieredz.
Mans draugs nav perfekts, tāpat kā es, un tāpēc mēs lieliski deram viens otram.
Draugs ir cilvēks, kuram klātesot es varu domāt skaļi.
Vislabākais spogulis ir sens draugs.
Viens apskāviens ir tūkstoš vārdu vērts. Draugs ir vērts vairāk.
Mēs neatceramies dienas, mēs atceramies brīžus.
Draugi ir kā dzejoļi - tu vari tos pilnībā neizprast, bet tu viņus vienmēr mīlēsi.
Drauga galvenais uzdevums ir būt tavā pusē, kad tev klājas slikti. Gandrīz visi būs tavā pusē, kad tev klāsies labi.
Negribu izteikties ne par debesīm, ne par elli: abās vietās man ir draugi.
Īstu draudzību nevar sludināt, to iemācās darbībā.
Jauni draugi ir kā jauni apavi, labāk iet ar vecajiem.
Uzticams draugs smejas par taviem jokiem arī tad, kad tie nemaz nav tik labi, un jūt tev līdzi arī tad, kad tev nemaz nav tik slikti.
Draugi lai saka taisni, ko domā, lai neliek minēt un meklēt. To jau nozīmē draudzība: atvieglināta satiksme, domu apmaiņa, kopdarbība caur atvieglinātu, pareizu zināšanu pasniegšanu. Ienaidnieka spēki un nolūki jāatmin, lai varētu aizstāvēties; vienaldzīgu jāizdibina, lai varētu tos likt lietā, bet draugiem pašiem viss jāsaka, tad tik var droši, bez šaubām, pareizi un aši darboties.
Uz savu godināšanu vari neierasties, taču uz savu tiesu ej katrā ziņā, jo tur tu ieraudzīsi patiesos draugus un ienaidniekus.
No drauga pieres mušu nevajga notriekt ar cirvi.
Ko nedrīkst zināt tavs ienaidnieks, to nesaki draugam.
Arī labam draugam drīkst teikt tikai tik daudz, cik viņš spēj panest.
Uzmanīgi izvēlies savu apkārtni, to tā tevi ietekmēs; uzmanīgi izvēlies draugus, jo tu kļūsi līdzīgs viņiem.
Labāk uzklausīt drauga pārmetumus nekā pazaudēt to.
Ir patīkami, ja ir draugi, kuri mūs uzjautrina. Es augsti vērtēju draugus, kuri dod patiesus padomus. Vērtīgi ir draugi, kuri vēlas saprast, kas man ir svarīgs. Es dziļi cienu tos draugus, kuri patiesi priecājas par maniem panākumiem un uzmundrina mani neveiksmēs. Es nevēlos piemirst arī tos draugus, kuri uztur manī bērnišķīgu prieku. Bet tas draugs, kurš uzaicina mani kļūt par visu to, ko Dievs iecerējis, nav aizstājams. Katram ir vajadzīgs tāds draugs.
Draugs - cilvēks, kas par tevi zina visu un tik un tā tevi mīl.
Uz sava drauga saucienu tikai vienreiz vari būt mēms - kad vairs neesi dzīvs.
Apskatos un redzu apkārt patmīlību..
Es zinu ko gribu un to arī dabūšu, lai tur vai kas..
Laime ir kad tev nocērt abas kājas un iedod pašam paturēt un paspiest ārā asinis, kamēr tiek dzītas naglas tavos elkoņos, lai būtu vieglāk nozāģēt rokas un būtu uz kā atblastīt galvu, kamēr ar sarūsējušu adatu tiek veikta sērskābes injekcija tavā acī, lai tu nejustu saniknotās sirseņu mātītes plosamies pa tavu ar dzeloņdrāti aizšūto muti un lēnām virzamies pa rīkli uz leju... kamēr tev ar kuvaldu šķaida ribas...
Es mainos, mani vairs nepazīst.
A varbūt es sāku palikt tāds kāds esmu?
Varbūt citi mani vienkārši nepazīst.
Neredzēsiet mani vairs tādu kāds biju
Tas ir pagājis!
Nīstu cilvēkus, kuri neciena mani. Es esmu vīlies!
Nav ko teikt :/ Viss piegriezies. Kāds var ieteikt man ko darīt?
Yea! Pilsētas svētki nu ir galā, gaidām jaunus svētkus.
Daudz kas bija ok, šis tas nebija ok, bet nu.. A kam tagad viegli?
Vai ir iespējams nīst cilvēku kuru mīl un vai cilvēks, kurš teic, ka mīl var nīst?
Vai cilvēks kurš saka, ka ir draugs var pārtapt par ko vairāk?
Nafig pret manīm jāizturas kā pret neko? Es kaut ko varbūt esmu izdarījis? Vieglāk jau ir apskatīties uz mani un tad tēlot, ka neredz!
Navigate: (Previous 20 Entries)