Tikai līst un līst. Un man patīk.

Mazliet sadusmojos. Kaut arī katru reizi jau liekas, ka - nu šoreiz jau gan tā nebūs. Tā tomēr atkal izrādās stulba sevis mānīšana. Ja nu ne, tad ne. Es arī vairs ne.

Viss diezgan apnicis. Gribu īstu vasaru.             

 Man šonakat bija sapnis, kurā pēc ilgiem laikiem sajutu atkal tās vecās, foršās sajūtas. Un sailgojos pēc viņām.

Laikam vienkārši kaut uz vienu dienu gribu izrauties no šīs vienveidīgās ikdienas, kas pašreiz valda.

Vispār man ļoti gribas izrunāties, izstāstīt, izpļāpāties, izkratīt sirdi un citādi. Nav jau nekas noticis. Gluži tāpat gribas izrunāties.