Tas pats

Sveiki draugi, kā kratās dvēsele ?

Un tava pagātne aizskalojās svešās friendlistēs

Ja sēž uz lodžijas, pīpē un vienlaicīgi dzer tēju, tad tējas garaiņus ir grūti atšķirt no cigaretes dūmiem.

Tikko gandrīz ļavos bara instinktam un veicu pukstu ar zemtekstu: "Nu pažēlojiet tak mani kāds, es esmu izmisis un nelaimīgs kā no vannas izlīdis kaķēns". Vot tā iet, kad nav neviena, kas vakarā iečukstētu ausī kādu mīļi lišķīgu frāzi.

Atdod savas acis mušām

Sniegs ir palicis tikai uz biksēm
Tas pats ir nobiruši pelni
Domās iemitinājušās nodrāztas frāzes
Un plašums, kas smaržo tikai pēc gaisa.

Visapkārt asiņo caururbti bērzi
Un pumpri nomirst uz puķu tirgoņa galda
Pilns pagalms ar sejām, kas mīl
Tikai un vienīgi savus sapņus.

Aproc savu cinismu,
Lai tas top par mēslojumu ziediem
Ieģērbies kailumā, nesildi drēbes
Sasildi gaisu.

Apburtais loks ir tad, kad no loka izšautais loks lokās pa apli.

vairojamies ?

Latvieši izmirst, jo kautrējas un neprotas vairoties

Tikko uzzināju, ka neesmu īsts

Kā lai tā intelektuālāk un mākslinieciskāk pasaka: Gribu pisties, bļe.

Varbūt:
Zāle zaļa lēnām plaukst
Ūdens tekalē pa virsu
Man te vienam ļoti auksti
Gribas sajust mīkstu dirsu.

Aromāts liegs gaisā dvašo
Sveicinādams sauli brašo
Sirdi plosa sāpes šķērmas
Jo man pisties gribas, bļe.

Man patīk kā es uz paģirām izskatos. Parasti spogulis mani rāda tādu simpātisku. Bet varbūt patiesībā ir tā, ka paģirainam man patīk paģirains mans atspulgs.

Gribas pamosties teltī, un tā lai apkārt zaļa pļava ar norasojušu zāli.

- Mēs nedrīkstam palikt divi, mums jābūt vienam
- Ejam uz tualeti
- Tu mani pārprati.

apšaubu sevis kā saprātīgas būtnes eksistenci

Norefrešojiet kāds mani

Varbūt man iemīlēties pašam sevī, būs vismaz par ko pirms gulētiešanas pafantazēt.

Visi klauni aizbraukuši, cirks palicis

Vai par patiesību ir jāsaka paldies ?