(no subject)
Jun. 19th, 2006 | 12:54 pm
Šodien sapūšu prātā. Visapkārt pēc standartiem štancētas frāzes ar caurspīdīgu zemtekstu kā bezburbuļu ledum. Sajūta tāda it kā visa dzīve ir spēle tetris, kuras noteikumi jau sen zināmi, nekādus pārsteigumus neviens i nemaz necer sagaidīt, bet spēlē tikai lai nosistu laiku un varbūt pārspētu personīgo rekordu.
Nu re, un pasaule ir kļuvusi par vienu tēlaini bezjēdzīgu dzīves salīdzinājumu nabadzīgāka.
Nu re, un pasaule ir kļuvusi par vienu tēlaini bezjēdzīgu dzīves salīdzinājumu nabadzīgāka.