Universs ir tāda smieklīģa lieta...
bet ja vien nebūtu traģiski.
(Ar vārdu Universs mēs apzīmēsim augstāko spēku,visuma kustības vaininieku)
Tu saņem to ,ko tu gribi.
Un tas ir baismīgi.Jo nu tev to dod pārnestā nozīmē un formā.
Piemēram: es gribu brīvlaiku.
Es saslimu un mājās nodzīvoju mēnesi.
Es gribu mācīties citur,un es dabūju iespēju.
Universs visu sakārtoja.
Tikai to dara tā,ar lielu ironijas piegaršu.
Tā,ka nedaudz sasmejies,kā visas stulbās un nepatīkamās lietas rezultējās tavā vēlmē (vai vismaz kādā no tās veidiem)
Tāpēc jāsaka vēlreiz - uzmanīgi ar domām un vēlmēm.Tās piepildās.Ja vien tu nepasaki,ka tas nekad nenotiks (tad ir mazāka iespējamība)
Vai arī liktenis mani čakarē.Kas arī ir diezgan cool!
Šodien noskatījos Zodiac,nedaudz pastaigāju ārā.
Būs jau labi.
80% nepatīkamā jau ir garām vēl 2 lietas jānokārto un tad mans pavasaris sāksies.
Un man tā gribas bildēt.Pilnīgi rokas niez un mani lieli fotoplāni.
Aprīlim taču bija jābūt manam atpūtas UN foto mēnesim.Sanāca tikai atpūta.
Jūtu,ka līdz ar mums aug arī mūsu attiecības.Jauki un ahh. Jā. Siltums.
(Žēl,ka tikai vēl bars ar tuviem cilvēkiem uzvedās ,kā 6. klasē. pēh.)
un antisociālisms turpina savu triumfu.
un es maz domāju.(Domāju,bet ne pa tēmu,kaut kāds vispārīgs wondering)
Bet tas mani satrauc.(šodien nopirku krustvārdu mīklu - asināšu prātu)
p.s
ar savām pirmajām un oficiālajām saules brilēm jūtos ļoti labi - neko neredzu un viss tāds brūns.Ar cilvēkiem arī nav jāsveicinās,jo neredzu nevienu seju.It kā vazātos pa savu sapņu pasauli, nevis īsto.
p.p.s
alkstu pārmaiņas istabā - drīz kaut ko sadomāšu.