Aij aij aij Atkal slimonis mani noķēris.
Guļu gultā ar manu Bītlīgo tošibu un domāju,ka tomēr esmu fail.
EPIC!
Un es laikam nevaru to visu vairs saturēt - vajag normāli morāli paurinēt.
Kur ir problēma ?
To es nesaprotu arī.Varbūt nav ,varbūt vienkārši tāda man daba,vai arī man neveicas.
Un kāpēc man tas vēl jātirzā- kas un kā?
Nevajag.tas ir lieki -es pa to visu pamačkājos, kā cūka pa dubļiem ,bet gandarījuma kā viņai man nav.
Bet vismaz šodien mana neeksistējošā balss uz mirkli bija hēlijīga un tas sāpēja ,bet izklausījās LOL
FUCK YEAH.
Lai visiem iet labi un tā.
Grūti.
Un man apnīk smaidīt un mājās iekšās psihot.
Bet redz tādi cilvēki ātri apnīk visiem...Nu un ? Ja nu es esmu tāds cilvēks defoltā???
Ko visvairāk cienīt vajag cilvēkā- ka viņš ir unapologetic for who he is. --> par viņu teica tā (Super bad)
Novēlu katram to ,jo katru dienu mēs slīpējamies gar citiem ,bet nevis viņi gar mums .. stulbi ,bet beigās sanāk ,ka viņi mūs šeipo kā grib
Un 80 % emociju ir uzspēlētas sabiedrības normas...vismaz man tā pēdējā laikā šķiet. es saprotu ,ka vairs nefiltrēju ,ko daru tāpēc ka jūtos labi vai tāpēc ,ka man būtu jājūtas labi.
(UN pasarg Dievs,te neiet runa par mīlestību manu) bet par ikdienu.Un tā JAU IR VISIEM.
-Sākumā paciest līdz gada beigām...
-Tad līdz skolas beigām
-tad līdz universitātes
un tā līdz nāvei.
Nu protams ,ka lielākā daļa mūsu emociju ir nekrietnas,neķītras cilvēciskās untumainības atblāzmas, kas jaukiem cilvēkiem nepienākas. bet ir traki ,ka neviens patiesībā tevi nepazīst...ka cilvēks cilvēkam paliek vien veidols nevis persona...iespējami tipāžs,personāžs,nevis dvēsele ,saprāts ... kaut kas dzīvs ,kaut kas aizskarts vai sajūsmināts.
Pirmais debīlisms ir jau ,kad tev iepatīkas kāda popgrupa vai kas cits ,kam tev nebūtu jāpatīk un tu sāc stresot ...neteikt to nevienam ,maskēties un melot viņiem nedaudz sev.Paiet ilgi gadi līdz atdzīsti sev un citiem ,ka mīli westlife Marku ,kaut arī viņš ir gejs..jo WESTLIFE TAK IR BOYBANDS! bet nu manā gadījumā 13 gadu vecumā man vnk nebija ,kam to teikt īsti.
Ir jāatrod neiespējamais balans starp jūtu izpausmi un to savākšanu ,kad jūti ,ka moki otru cilvēku.
Bet to ir grūti izdarīt,tāpēc dzimst histēriķi un liekuļi.
(ventilators tā elso!)
Labi westlife salīdzinājums bija banāls,bet meli ir mazi un pretīgi un tie ielien visās šķirbās,kā sūnas un netīrumi starp bruģiem Vecrīgā
Piemēram,iedosi to nu to, un tu negribi ,jo nu ir iemesls ,kāpēc tas ir tavs.Bet iedod un ar sakostiem zobiem un skaties. un te neiet runa par draugiem ,jo tad tev ir vienkārša privātīpašnieciskā pārspīlētība.
Jā un vēl ir tautā sauktie zīmuļi, kuri zīmējas ,kur tik var un tādās situācijas es dažreiz nenoturos un ar saķēpājos ,lai tikai aizvērtu muti tam krītiņam.
Bet nu mēs visi esam vāji cilvēki.Un tomēr dažreiz gribas sist pa seju ,jo nesaproti ,kur beidzas cilvēku divkosība un liekulība ...tu skaties sejā un pat smaidi ,kaut zini ,ka nav vērts ,tu turpini nest masku ,un izlikties ,ka neko neredzi.
Bet tāda nu ir mūsu sabiedrība - sekla, ārišķīga un uz krutumu balstīt. Un vērtība ir draugu skaits un vakardienas aliņu skaits nevis citas lietas.
Protams ir jauki būt blakus stilīgiem cilvēkiem - viņi taču ir tik bohēmiski ,bet dažreiz es nesaprotu ,kas ir tēls un kas ir viņi ?
Cigarete... Patiešām atkarīgs no cīgām ,vai apzinās ,ka izskatās labi pīpējot. Un tā bieži.Bet varbūt vienkārši neesmu pietiekami izaugusi ,lai to visu normāli uztveru.
(nesen secināju ,ka700% no manis teiktā pārprot,un nevis ātruma dēļ bet nozīmi - visu ,ko pasaku pārfrāzē galvās kā uzbraucienus) Ne velti manu humoru izjūtu tikai retais saprot -vēl protams ir inside jokes , bet tā ir cita opera.
Tāpēc bieži domāju ,ka tā ir mana vaina ,ka viss notiek tā ,kā tas notiek.
(Uzliku austiņas)
Vispār sabiedrība ir tas galvenais celmlauzis un tā attiecīgi balstās uz pazīstamām personām - visatļautība,nekaunības un vulgaritātes pilniem cilvēkiem ,kam svēta ir tikai nauda ,vara un vēmekļi cita sejā. Tad mēs kā zombiji nemanot iesūcam to visu. Un tas notiek nemanāmi,varbūt ne tādā pakāpē kā viņiem ,bet liekas ,ka tas taču ir normāli ,jo nu visi tā dara.
Rauj jau melanholija ar AIR- Playground love
Melanholija man atgādina filmu Everything is illuminated - tad mani skumdināja genocīds un viss tas,kas bija filmā.Jo tur bija kaut kas tizls un tajā pat laikā jēls un kliedzošs. Patiesi jēls un nevis kā neizcepta gaļa ,bet kā nepastrādāts koks ,kas ir skaists savā dabiskumā.Protams es raudāju,bet bija ar par ko.man emocionāli pāršalca 1 trilijonā daļa Genocīda sāpju. Man likās - kā var būt ,ka šī skaistā ( tehniski) pasaule var būt tik pretīga un ļauna, un kropla.
Bet nevajag par to tagad...negribu analizēt " homo sapiens" saprātīgā ( LOL) cilvēka iracionalitāti.
Nav vērts. garīgi slimi cilvēki + zināšanas masu saviļņošanai = genocīds ( pat ļoti racionāli sanāca - vienadojums)
Nedaudz saskumu un saguru.Es ceru ,ka vēlāk es priecāšos par šo ierakstu.
Galu galā , jābūt kam jēdzīgam galu galā man tūlīt 20. Kaut kas no dzīve ir jāsaprot,Hell 1/5 no 100 gadu dzīves. Reālistiski 1/4
FUTŪRISTISKI 1/100
Vai miljonā.
Varētu topu uzlikt.
HIPIJI un nevis klišejiskās ņirgāšanās bildes,bet tādas skaistas - tādas lai mans skaists miegs nāktu.
Pret sauli - pastiepties ,aizsniegt un sasildīties ,piepildīties ar gaismu un brīvību.
Paskat uz to vienkāršo un priecīgo seju...
Lidot nav aizliegts,bet cilvēkam tas nav sniegts - tāpēc mēs alkstam.
Zāle nekož...ja nu vienīgi ,kad lieto lietas ,ko nevajag lietot.
Meitenes sejā redzu mūzikas atspulgu.
Acs autobusa vidū palīdz izvairīties no sadursmes ar sliktu karmu.
Vēl viens pāris ,nedaudz skumjāks...bet diezgan vienaldzīgs.
Mazās pienenes un pieneņi...
Vērotāji.
Ģimene
Visa bilde velk vīraku un smago ģitāras dārdoņu...
Acis skumjas...bet šķiet nespēj izlausties,tāpat kā es.
Labanakti.
Smagi daudz sarakstīju.
nu jau pus 2
Ceru,ka man patiks ,kad lasīšu.
Mīla,pavasaris un citas skaistas lietas.
Par to varbūt nākamreiz.
p.s.
Ieva bildēja koku pagaišo maij.
Sen ,bet smarža neizkūp...
