![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
atgādinajums sev -blogot ir jauki ipaši ,ja pēc 6 mēnešiem palasi tos murgus ,ko tavs šaurais,depresīvais prāts sataisijis.
Jā.manī potē optimismu,bet dabīgā pesimisma rezerves neizsīkst.
tv bojām manu prātu.
Te atkal slavinājums dr.House ,kas pušķo un grezno manas mazās otrdienas.
būt dārzenim ir jauki,tu esi,tu pūsti un pārvērties apr vērtīgo kompostu ,tad tu atkal audz un esi.dārzeņa dzīves cikls.
Kosmosssssssssssssss.
we are stardust.
es nejūtos kā zvaigžņu puteklis ,bet kā puteklis noteikti.
labi ka nedzīvoju NYC ,tad es laikam kādu rītu nepieceltos ,dēļ miega zāļu pārdozēšanas.vai tieši pretēji baudītu vientuļo dzīvi pilsētas plašumos.jau te rīgā izjūtu cik sīka vienība esmu kaut arī ,mēs latvijā nemaz neesam daudz un teorētiski viens no 2,3 miljoniem ir diezgan daudz un tomēr jūtos kā ceturtā daļa no personības.Es doršvien neapzinos savu nozīmi pasaulē - katram manam lemumam ir galaktisks iespaids un es to nemaz nezinu - vai negribu par to domāt.es tagad varētu kaut ko macīties vai gulēt.bet tā vieta atkal izšķiežu savu pelēko šķīdumu kosmosa aprisēm un likumiem.aizmirsties no realitātes ir labi.
ties laura liak šodien padomāt par to ,ko tu laid savā galvā.liekas viens,bet izrādās cits.nedrīkst ļaut spēleties ar tavu glavu.tika itev pieder tiesības sevi čakarēt.un neiet runa par pretējo dzimumu vai ģimeni ,bet pat par draugie,klasesbiedriem un kolēģiem.
If you let them,they're going to break you down.
Pasaulei ir izdevīgi cilveki-medūzas un kuņas pār kuriem ir viegli kontrolēt.bet man liekas ,ka man jau ir paranoja par sabiedrību sev apakārt.iespējams ,ka viss nav tik ļauni un pesimistiski kā es to redzu.es jūtos kā kaut kāds revolucionars ,kuram būs jācīnās par sazin kādiem ideāliem kaut kad netalā nākotnē.Atmodas laiks vai kas tāds.tai pat laikā saprotu,ka esmu puteklis un pat koku pie mājas nevaru iestādīt.Bet vajag.jāsaņemas,jābeidz muldēt un kaut kas jāpasāk.
labi ,ka domas ir bezmaksas - citādi man sen būtu bankrots :D
un šie 100 neironi bija rezervēti redukcijas uzdevumiem matemātikā. aij aij aij.
:D
00:40 - 1:05
uzrīmēt!
virs galvas mūžzaļi koki
uz rokām platīna slogi
patiesībā rokas man brīvas
tik nedaudz no mulsuma stīvas
prāts ir ieslodzītais te
nevis kaut kāda skaistule
smiekli nāk par iedomību
manu,tavu viegli tīru
nepiespiesti jautru un brīvu.
(patiesībā,man nav jāgaida 6 menesi lai par šito pasmietos)
(atceros ar madžu reiz drukājamies -dzejnieces.lol.)
ka tik es neuzsperu kādu izdevniecību ar savam atpalikušajām rīmēm
kāpēc mans jaukums slēpjs tik dziļi iekšā?no kā vinš baidās?
varbūt trūkst vēl viens džemperis ,jo nekurina?
^_^ optimisma potes izraisa atkarību.
like drugs only better.
am i an addict???
mētāties ar vārdiem ir slikti.mētāties ar stulbiem vārdiem ir vēl sliktāk.
es tagad grēkoju vai?
Jā.manī potē optimismu,bet dabīgā pesimisma rezerves neizsīkst.
tv bojām manu prātu.
Te atkal slavinājums dr.House ,kas pušķo un grezno manas mazās otrdienas.
būt dārzenim ir jauki,tu esi,tu pūsti un pārvērties apr vērtīgo kompostu ,tad tu atkal audz un esi.dārzeņa dzīves cikls.
Kosmosssssssssssssss.
we are stardust.
es nejūtos kā zvaigžņu puteklis ,bet kā puteklis noteikti.
labi ka nedzīvoju NYC ,tad es laikam kādu rītu nepieceltos ,dēļ miega zāļu pārdozēšanas.vai tieši pretēji baudītu vientuļo dzīvi pilsētas plašumos.jau te rīgā izjūtu cik sīka vienība esmu kaut arī ,mēs latvijā nemaz neesam daudz un teorētiski viens no 2,3 miljoniem ir diezgan daudz un tomēr jūtos kā ceturtā daļa no personības.Es doršvien neapzinos savu nozīmi pasaulē - katram manam lemumam ir galaktisks iespaids un es to nemaz nezinu - vai negribu par to domāt.es tagad varētu kaut ko macīties vai gulēt.bet tā vieta atkal izšķiežu savu pelēko šķīdumu kosmosa aprisēm un likumiem.aizmirsties no realitātes ir labi.
ties laura liak šodien padomāt par to ,ko tu laid savā galvā.liekas viens,bet izrādās cits.nedrīkst ļaut spēleties ar tavu glavu.tika itev pieder tiesības sevi čakarēt.un neiet runa par pretējo dzimumu vai ģimeni ,bet pat par draugie,klasesbiedriem un kolēģiem.
If you let them,they're going to break you down.
Pasaulei ir izdevīgi cilveki-medūzas un kuņas pār kuriem ir viegli kontrolēt.bet man liekas ,ka man jau ir paranoja par sabiedrību sev apakārt.iespējams ,ka viss nav tik ļauni un pesimistiski kā es to redzu.es jūtos kā kaut kāds revolucionars ,kuram būs jācīnās par sazin kādiem ideāliem kaut kad netalā nākotnē.Atmodas laiks vai kas tāds.tai pat laikā saprotu,ka esmu puteklis un pat koku pie mājas nevaru iestādīt.Bet vajag.jāsaņemas,jābeidz muldēt un kaut kas jāpasāk.
labi ,ka domas ir bezmaksas - citādi man sen būtu bankrots :D
un šie 100 neironi bija rezervēti redukcijas uzdevumiem matemātikā. aij aij aij.
:D
00:40 - 1:05
uzrīmēt!
virs galvas mūžzaļi koki
uz rokām platīna slogi
patiesībā rokas man brīvas
tik nedaudz no mulsuma stīvas
prāts ir ieslodzītais te
nevis kaut kāda skaistule
smiekli nāk par iedomību
manu,tavu viegli tīru
nepiespiesti jautru un brīvu.
(patiesībā,man nav jāgaida 6 menesi lai par šito pasmietos)
(atceros ar madžu reiz drukājamies -dzejnieces.lol.)
ka tik es neuzsperu kādu izdevniecību ar savam atpalikušajām rīmēm
kāpēc mans jaukums slēpjs tik dziļi iekšā?no kā vinš baidās?
varbūt trūkst vēl viens džemperis ,jo nekurina?
^_^ optimisma potes izraisa atkarību.
like drugs only better.
am i an addict???
mētāties ar vārdiem ir slikti.mētāties ar stulbiem vārdiem ir vēl sliktāk.
es tagad grēkoju vai?