![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Braucu mājās 22.trolejbusā un biju laimīga.
Bet prātā stāvēja - Jā es skumstu pēc sava drauga,kuram ir prakse 5 dienas.
Mana laime parasti slēpjas tādos sīkumos.Piemēram šodien tā bija jauka diena + Night in white Satin + deglavu tilts ar saulrieta debesīm.
Tikko paēdu.
Vispusīgi piepildīta sajūta.
Šodien labi secināju ,ka ir cilvēki ,kuri ir jauki,bet dažreiz nesanāk viņus satikt un ir cilvēki kā kārpas ,kurus tu satiec,bet ar laiku viņi nokrīt.Un kurš tad uzlasīs kārpas.(šodien laikam vienu topošo kārpu satiku)
Bet kaut kā dusmām nav vieta.Jādara,jādara,jādara.Nav laika tērēt emocijas bezjēdzīgām lietām.Vismaz ne tādām.
Un es sapratu ,ka tāda vasara kāda ir Rīgā,ejot cauri Kronvaldparkam 19 vakarā 29. Jūnijā ir tā vērta ,lai paliktu šajā valstī.
Bļāviens,kaut ko nočakarēju un puse no posta pazuda.Bet lai vai kā.Šovakar gribēju likt te kaut kādas bildes.bet nu nekā.
Un kam tas vajadzīgs.Mūsdienās - kā šodien pierādījās vajag tikai gugli.kom
Labunakti.Es negulēšu,bet strādāšu.
Es augu par mazu IT Queen.Bet man vēl tik tālu - aij aij aij.
Kad lapa būs gatava,man būs 100 vatu smaids un 12 stundu miegs !