PATISONS

Shall read Norwegian wood again.

Tas ir nedaudz traki,jo noskatījos filmu.
Un gribu atkal lasīt to grāmatu. Jau pagaiš vasar/rudeni (sezonu maiņā) es dzīvoju tur.Tajā pasaulē un tajās jūtās.
Un kā Naoko balsis ,kas vilka viņu bezdibenī,tā mani šis stāsts nelaiž vaļā.


Man gribas tajā atkal ietīties un aizmirsties.
Tās sāpes un smeldze un tas,ka cilvēkus var vienot mīlestība,kas balstīta uz skumjām un miruša cilvēka piemiņas.

Un Jasmīni tik jauki zem loga zied.

Protams filma ir kā saķidāts ķermenis.Bet es vēl viņu atpazīstu un dažas līnijas un ainas liekas tik tuvas.
UN jā filma,aktieri ir ļoti tuvu tam ,kas man bija prātā īpaši Vatanabe un Naoko.

Emocijas.
Tas ir nedaudz kā neprāts.


Es jau ar nelielām bailēm un satraukumu gaidīju to filmu.Es redzēju kadrus un jutu to sajūtu.
Laikam pats par sevi ir stāsts ,kas stāstīts no viņa perspektīvas.
No tās perspektīvas,kura grib un gaida,un cer.
No vīrieša perspektīvas.

Kaut kas vīriešu skumjās ir neaprakstāmi skaists.


Labunakti.
Dodos sapņot par Japānu.
Es reiz šo filmu skatīšos bez subtitirem un to sev es solu.