PATISONS

Es pirms kādām 10 minūtem uzzīmēju nāriņu ar liesmu matiem un ķīniesu acīm un viņai trūkst veselais saprāts kājas un deguns.
Principā zīmēju tik tāpēc ,ka gribēju reklāmu ,kā multeni ,bet šovakar slinkums ,bet ideja ir.
Un tā es te atkla esmu ,es te uzpledu kā vecs sūds sezonāli.It kā slikti nav ,bet ir garīgais /radošais /sakarīgi neaptveramais iedvesmojuma zudums.Varbūt ,jo man iet labi ,un radošai jau ir tika itad ,akd ir slikti ,bet es tā nedomāju.Vienkārši rutīna.Jā ir mīļumīgas lietas un love love love bet bet bet ,tas ir cits manas dzīves plāns ,tā ir neikdiena un tajā ir viss jaukais. Bet to nevar pludināt ar iztēles trūkuma uzplūdiem.PLūDI PLūST.Varbūt arī var ,bet es negribu ,tas ir kaut kas tāds ! kas ir jājūt.nevis jāeksplotē.

tavi mati gludi kā kaķa spalva
kad manā klēpī guļ tava galva
tad es pielicos, klusi čukstu
tā lai vārdi pēc mirkļa zustu
sveši smaidi apkārt istabā zib
bet ne par mums viņi smīnēt grib
mēs esam cita uzniversā šobrīd
uz blakona ,kur mēness starus var vīt
Vai zem flaneļa debesīm slēpjoties
mēs nevaram viens otram pretoties.


lūk
vel viens savārstījums no kura gan jau kāds vems.
bet ko tur var padarīt ,nēesmu ar talantu ,bet ar jūtām. ( tā es teikšu viņam,vai vismaz uzrakstīšu)


vispār viss kaitina un tai pat liekā viss vienalga ,bet gribas tikt prom ,apsegties ,noslēpties.
Lai ir silti un maigi ,lai mani kā cukur vati satin un noēd.tā viegli,gaisīig un silti!

Es vienkārši murgoju,jo esmu mincis.