pate

pate @ 00:56: nevar zināt
mana saprātīgākā daļa aizdevās uz Londonu. viņa tagad dzīvo mazā mājiņā ar gaiši zilām durvīm. un gar tām braukā autobusi - sarkani un divos stāvos - ar numuru 22.

lidostā raudāju. domāju, ka to nedarīšu, bet, kad pienāca laiks to nedarīt, asaras bira. kā mans, viens draugs, izteicās - sāļās peļķes tapa.

lai nu kā, ar viņu ir skaistā Ļeņina piespraudīte, kuru tik ļoti pati iemīlēju pēdējās dienas laikā. es taču nevarēju viāni to neatdot. ko viņa darīs ar savu velveta žaketi, pie kuras būs tikai hokejista galvas piespraude?

"Hamletam" nebija ne vainas. lai kā man gribējās, tur to atrast. tā pārsmējusies nebiju ilgi. daudz smiekli un smaidu. džeki arī.

esmu kā tāds rudens pārošanās upuris. dikti gribās mazās attiecībiņas uztaisīt, pirms dodos tālajā ceļā uz nezināmo zemi, bez latviešu valodas un rupjmaizes.