pate

pate @ 20:01: mājās...
...biju visu nedēļas nogali.
...šodien izbiju.
kādu laiku uzskatīju, ka vecāku mājas vairs nav manas mājas. bet nu man gribas domāt, ka citur man to nav un nebūs.
manas mājas ir laukos. man ir pirtiņa un klēts, aiz koku kokiem ir arī kūts. kas tagad pamesta un viena. apkārt ir mežu meži un pļavu pļavas.
žēl, ka pirtiņa vairs (vai vēl) nav darboties spējīga.
un ja jūs zinātu, cik es biju mierīga un apmierināta, varbūt pat laimīga - mežā, pie upes. tu, cilvēk, ej pa pļavu, pa meža ceļu un klusumā atbildii uz saviem daudezajiem jo daudzajiem jautājumiem.
un stirnas!!! divas stirnas ar vienu buku. viņiem diez ar pietrūkst vīrišķā dzimuma. neesmu nekad interesējusies. un putni!!! tikai neforšie bebri ir nodarījuši gauži mana papa izzāģētajai birzītei. tagad tā kļūst par purvu. bet gan jau paps kaut ko izdomās. viņš tagad ir pikts un daudz nedomā. :)
gais... gandrīz aimirsu. gaiss ir tik atsvaidzinošs. iespējams tāpēc, ka klusuma pilns! jā, es domāju par to - vai nevar ierakstīt klusumu un uz pleijerīša uzgriest līdz pat 9, tā lai skan! klusums.
vēl nekad tik daudz laika nebiju pavadījusi ārā...
ar papu, pēc kapu apkopšanas un papīpēšanas uzspēlējām āmurgolfu. mums ir 7 bedrītes. bet jautrība uz 20. it sevišķi tad, kad paps sāk zaudēt un piktojas! ja jūs dzirdētu, kā viņš piktojas. dikti. smieklīgi.
kaķis... mamma... mana istaba ir atkopusies pēc ziemas neizmantošanas... kamīns... lapas... puķes... tas ir viss vēl ir aprakstāms. gan jau.