: darbs 14.diena
strādāt kopā ar cilvēkiem, kas nav tavā ritmā un metodes ir apšaubāmas ir tik kaitinoši. rodās par daudz emociju un racionāli spriedumi izpaliek. man vajadzētu neņemt personīgi, bet, lai neņemtu personīgi, man gribās kādu atbalstu. bez draugiem jaunajā kompānijā nav atbalsta.
tā nu es esmu paņēmusi lietas personīgi un tagad apjukumā sēžu.
darbs, kur mani veiksmīgi apgāja, manuprāt ir izpildīts neprecīzi un neredzu nevienu iemeslu kāpēc man tālāk par to satraukties.
tā nu es tagad nedaudz pa-satraukšos par to, ka personīgi nepatīkami, bet jāit tālāk.
esmu sākusi saviem draugiem skype rakstīt dienas piedzīvojumus:
13.darba diena zināmā kantorī: viņa vienu pēc otra štopē māgā zefīrus, kurus pa visu biroju lērumiem izlikusi nepazīstamā apkopēja, kuru kāds bija iemanījies vakardien apsveikt dzimšanas dienā. Viņa vīriešu dienai par godu organizētajā kleitu vilkšanas dienā ir uzdabūjsi sev virsū kleitu, kura kādreiz būs skaista. Viņa klausījās, klausās un turpinās klausīties tikai un vienīgi Instrumentu gabalu "Zemeslode" (nu jau būs kādas 10 reizes, diena ir vēl gara...). Viņa ir izdomājusi sev un kādai draudzenei vakariņas, lai varētu paklačoties, jo vīrs ir laukos, bet ir aizmirsusi, ka šodien bija ne tikai jāvelk kleitas, bet jāpaliek darbā ilgāk, jo tiks meklēts īstais vecis zināmajā kantorī, kuram piešķirt diplomu un pāris dienas paķircināt.
14.darba diena viņai sākās ar mailu, kurā viņa lūdza, pieprasīja un paziņoja, ka viņai vajag darbu, lai kolēģi dalās. kolēģi no viņas platformas sāka dalīties, bet aizmirsa pieminēt, ka visus radošos jau pa lielam ir aizņēmuši.tā nu viņa izsūtīja darba uzdevumus un tagad sēž dīkdienībā un nezina kuru interneta lapu atvērt. mūziku Kristīne Liniņa neklausās, viņa no rīta noklausījās Instrumentu "Born to die" un tagad tā pati skan galvā.
man nav ne jausmas, ko citu lai te dara. paliek arvien dīvaināk domāt par to, ka pārbaudes laiks var būt ar negatīvām sekām, bet nav ne jausmas kā lai to ietekmē. es kļūstu vecāka un lepnāka - ar vien grūtāk ir atzīt nezināšanu. nojautu, ka šī nav mana darba vieta, bet es ļoti cerēju, ka var būt citādāk. tikai skaties kā gribi - nezināšana par sfēras pamatiem diez gan ļoti ietekmē darba tempu un kvalitāti... man gribas būt labākajai - tas ir mans uzstādījums. man tagad par to būtu nedaudz jāpadomā.
strādāt kopā ar cilvēkiem, kas nav tavā ritmā un metodes ir apšaubāmas ir tik kaitinoši. rodās par daudz emociju un racionāli spriedumi izpaliek. man vajadzētu neņemt personīgi, bet, lai neņemtu personīgi, man gribās kādu atbalstu. bez draugiem jaunajā kompānijā nav atbalsta.
tā nu es esmu paņēmusi lietas personīgi un tagad apjukumā sēžu.
darbs, kur mani veiksmīgi apgāja, manuprāt ir izpildīts neprecīzi un neredzu nevienu iemeslu kāpēc man tālāk par to satraukties.
tā nu es tagad nedaudz pa-satraukšos par to, ka personīgi nepatīkami, bet jāit tālāk.
esmu sākusi saviem draugiem skype rakstīt dienas piedzīvojumus:
13.darba diena zināmā kantorī: viņa vienu pēc otra štopē māgā zefīrus, kurus pa visu biroju lērumiem izlikusi nepazīstamā apkopēja, kuru kāds bija iemanījies vakardien apsveikt dzimšanas dienā. Viņa vīriešu dienai par godu organizētajā kleitu vilkšanas dienā ir uzdabūjsi sev virsū kleitu, kura kādreiz būs skaista. Viņa klausījās, klausās un turpinās klausīties tikai un vienīgi Instrumentu gabalu "Zemeslode" (nu jau būs kādas 10 reizes, diena ir vēl gara...). Viņa ir izdomājusi sev un kādai draudzenei vakariņas, lai varētu paklačoties, jo vīrs ir laukos, bet ir aizmirsusi, ka šodien bija ne tikai jāvelk kleitas, bet jāpaliek darbā ilgāk, jo tiks meklēts īstais vecis zināmajā kantorī, kuram piešķirt diplomu un pāris dienas paķircināt.
14.darba diena viņai sākās ar mailu, kurā viņa lūdza, pieprasīja un paziņoja, ka viņai vajag darbu, lai kolēģi dalās. kolēģi no viņas platformas sāka dalīties, bet aizmirsa pieminēt, ka visus radošos jau pa lielam ir aizņēmuši.tā nu viņa izsūtīja darba uzdevumus un tagad sēž dīkdienībā un nezina kuru interneta lapu atvērt. mūziku Kristīne Liniņa neklausās, viņa no rīta noklausījās Instrumentu "Born to die" un tagad tā pati skan galvā.
man nav ne jausmas, ko citu lai te dara. paliek arvien dīvaināk domāt par to, ka pārbaudes laiks var būt ar negatīvām sekām, bet nav ne jausmas kā lai to ietekmē. es kļūstu vecāka un lepnāka - ar vien grūtāk ir atzīt nezināšanu. nojautu, ka šī nav mana darba vieta, bet es ļoti cerēju, ka var būt citādāk. tikai skaties kā gribi - nezināšana par sfēras pamatiem diez gan ļoti ietekmē darba tempu un kvalitāti... man gribas būt labākajai - tas ir mans uzstādījums. man tagad par to būtu nedaudz jāpadomā.