look what passenger did on your backseat - June 4th, 2006

šodien pavisam nopietni pajautāju pati sev, vai es raudātu, ja viņš mani pamestu. un es neraudātu vis. es neesmu tāda, kas varētu raudāt nedēļu no vietas un pēc tam vēl sērot un gremdēties atmiņās. es laikam esmu nejūtīgāka (vai vienkārši stiprāka?) nekā es domāju.
un kāpēc tādas domas? vienkārši tāpēc, ka ir pārāk labi, lai tas vēl ilgi turpinātos. tāda vienkārša dzīves mācība, ziniet.