nav ne jausmas, kas būs
Apr. 25th, 2006 | 12:56 pm
mood: skumīgais
music: massive attack - mezzanine
nu, un kas, ka viss ir mainījies uz labo pusi? tāpat pēc pāris gadiem izšķirsimies, viņš drošvien aizbrauks uz Zviedriju un dzīvos laimīgi. es to negribu. es negribu nekur braukt, es negribu neko mainīt. es gribu sastingt mirklī, es gribu dzīvi mūžīgajā sasalumā, kur sāpes un laime ir paredzamas un viss ir pietiekoši skaidrs, lai nekristu panikā. nākotnes plānošana nepavisam nav mana stiprā puse, bet tomēr grūti būt ar viņu, zinot, ka viņš neplāno neko attiecībā pret mani. tas ir kā iemīlēties sniegā vai lapu krāsās rudenī, uz brīdi iemīlēt smaržu vai sajūsmināti dungot dziesmu, kas nenovēršami iet uz galu.