mazliet es
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 16 most recent journal entries recorded in
pasaule_saule's LiveJournal:
Monday, August 20th, 2018 | 4:50 pm |
vēl 10 dienas... dienas skaitu jau no paša sākuma. bet, ja citi saka, ka no mājām pietrūkst vecāki vai mājdzīvnieki, es saku, ka man pietrūkst manu lauku ābolu. pluss, ka man te joprojām turpinās karstums, vienīgo lietu šomēnes redzēju braucienā uz Krakovu, bet Aušvicei vairāk piestāvēja lietus nekā svelme. pēc 10 dienām uz Latviju, lai pēc 3 dienām no turienes atkal dotos uz Poliju, yesss | Thursday, March 8th, 2018 | 9:59 pm |
pieredze rāda, ka apmēram divu-trīs mēnešu laikā kopš komunikācijas pārtraukšanas bijušie uzrodas un tik nesmuki joprojām mani var izsist no sliedēm, ka es vakar nokavēju pasākumu. es nekad nekavēju!!!!! | Sunday, December 31st, 2017 | 6:10 pm |
par šo gadu varu teikt- nekad tik daudz laika neesmu veltījusi domājot par citiem. un tad nu, lūdzu, 2017., paturi šos cilvēkus sev. es paturēšu tos, kas domā arī par mani. paldies! | Tuesday, December 26th, 2017 | 3:35 pm |
nav neviens, kam pateikt, ka es negribu svinēt. nezinu, kāpēc es iedomājos, ka man patīk dzimšanas dienas. neciešu! gribētu izslēgt uz visu dienu telefonu un izlikties, ka šāda diena neeksistē. neeeeggggribu, un šī brīža nīstākais jautājums- ko tu vēlies, lai tev uzdāvina? | Friday, December 8th, 2017 | 12:20 am |
diena, kad negribu-nevaru-nemāku neko. un vispār kāda jēga ne? ne motivācijas vēstuli uzrakstīt, varbūt nemaz nav motivācija? ne ielūgumus uz dzimšanas dienu uzrakstīt, varbūt nemaz neaicināt? lai paši nāk tur nezin kur. ne aizmigt. | Sunday, November 12th, 2017 | 9:50 pm |
neciešu svētdienas. un vispār pēdējā laikā maz ko lietderīgu daru. daudzum daudz cilvēki šonedēļ satikti. šodien bija mans ciemiņš, nebijām jau ļoti sen tikušies. bet tagad ir tā briesmīgā sajūta, ka gribētu viņu paturēt... bet vismaz labi, ka man vairs nav viņa numurs, lieki par sevi neatgādināšu. | Saturday, October 28th, 2017 | 8:36 pm |
Šodien pilnā nopietnībā stāstu, ka ja es jūtu, ka noskaņojums un gribasspēks ir totāla nulle, vispirms sāku ar vitamīniem, kaut kādiem uztura bagātinātājiem. Uz ko man atbildēja- tu taču zini, kur stāv amitriptilīns, paņem arī sev. Ja pienāks brīdis, kad es tiešām izdomāšu, ka man vajag medikamentus, lai tiktu ar sevi galā, jāsaka, ka es uzreiz varētu izvēlēties kaut ko ar maksimālu efektivitāti uz atvieglojumu. | 6:25 pm |
Tik ļoti gribas tādu skaistu svētdienas rītu ģkopā ar tuvajiem, nesteidzīgi pamosties un pankūkas! Vot pankūkas mājās svētdienu rītos ir svēta lieta. Bet nav ne nesteidzīgu rītu, ne pankūku, ne māju sajūtas. Kaut kā liekas, ka tās arī ir lietas, kas ir jānopelna. Gribu prom. Kaut ko jaunu. | Saturday, October 7th, 2017 | 10:27 pm |
Ai rīt atkal ciemiņš ex plānā. Bet man kaut kā šķiet, ka es negribu. Nu labi, mēs sarunājām, kas vēl jāsadara, bet tas varēja palikt sarunu līmenī. Es būtu varējusi rīt īstenot ko tādu, par ko jau sen domāju, bet baidos. Un nobijos. Arī tas, ka viņam šodien bija pirmais randiņš ar citu meiteni. Kāda velna pēc viņam vēl pie manis braukt? Es taču arī nevaru vienmēr domāt- jaunība piedos muļķības. Ar viņu tomēr tā riskanti, nezinu, kādā koncentrācijā kļūs toksiski. | Tuesday, September 19th, 2017 | 12:49 pm |
Man ciemiņš svētdien aizgāja tikai 9 vakarā, tāpēc neplānoti mani darbi ir iekavēti. Neesmu normāli gulējusi jau kopš.. emm.. pietiekami ilgi.
Pirmdienas darbs patika.Tikai vienu reizi aizmigu sēžot. Ā nē vakar arī skolā aizmigu, notirpināju roku. Ar bērniem forši izdauzījos, viņiem arī prieks, jo mammai jau neesot laika.
Šodien sapratu, cik izdevīgi, ka uz savu darbu eju arī skolas laikā, jūtos tā iederīgi.
Šondeļ nav neviena brīva vakara. Lieliski! Pagaidām. | Sunday, September 17th, 2017 | 3:17 pm |
brīdis, kad tavā gultā guļ tavs bijušais. vismaz blakus tāpat vien gulēt man vairs negribas. vakar naktī, abi būdami darbā, sarakstījāmies 5 stundas no vietas. miegs atkal mani ir pametis. mums joprojām ir interesanti runāt un jā, pat tikties, bet es domāju, ja viņš būtu meitene, mēs arī būtu labi draugi. :D nu tagad tam ir neliela pievienotā vērtība.
es gribu no viņa iemācīties citādu uztveri par lietām un kamēr mani tas saistīs un kamēr nevienam no mums nebūs nekas nopietns, pāris reizes mēnesī gan jau uzturēsim kontaktu. bet viņš arī domā, ka man tomēr vajadzēja mainīt darbu.. ehh. | Monday, September 4th, 2017 | 3:47 pm |
1.noklausīties radu sarunas par to, kurš kādreiz un kā ir apmaldījies 2.pateikt, ka es jau nu gan neesmu mežā pazudusi 3.šodien aizbraukt uz mežu sēņot un un un apmaldīties.. Check! | Friday, September 1st, 2017 | 9:33 pm |
Kaut nebūtu tā sajūta, ka vajag kaut ko vēl. Kāpēc es pati sev neesmu gana.
Gribēju dienu mājās, pidžammā un tikai ar sevi, bet nesanāca. Labi, ka tā. | Wednesday, August 30th, 2017 | 4:32 pm |
arī mana kārta, kad viena situācija ar dažādiem cilvēkiem atkārtojas. bet toreiz es vēl nesapratu, ka ne viss var notikt tā, kā es iedomājos, neatkarīgi, cik ļoti es cenšos.
onkulis no Alūksnes lika nodot maniem vecākiem, ka viņi var ar mani lepoties, kas sekoja pēc jautājuma- kāpēc tik glītai meitenei jāstrādā tādā vietā? ai 10 minūtēs komplimentu jūra. | Monday, August 7th, 2017 | 12:03 pm |
Tik patoloģiski centieni nepalikt vienai man nav bijuši laikam nekad. Kas ar tevi, mīļā sirds, notika? Varbūt tu nemaz neesi spējīga palikt vienatnē ar sevi? Varbūt sagaidi, ka tavs laiks būs ne tik nelaimīgs un vienmuļš? Man patīk runāt un klausīties jaunas domas, satikties, iepazīties, bet bet bet.. tas jau vairs nav nopietni. Cieņa pret sevi ir nulle, un sajūta, ka es kaut ko daru nepareizi. Kad es esmu palikusi tā, kura visas konfliktsituācijas nolīdzina saknē, neredzu vairs otras puses centienus būt ieinteresētai. Gan jau zina, ka ar mani visu varēs izrunāt, un es runāju, jā.
„Augusta debesīs augstās / prom no mums putni krīt, / tālumu debesīs augstās/ nevar vairs saskatīt.” | Thursday, May 15th, 2014 | 3:23 pm |
ko lai iesāk ar dzīvi? |
|