Liriskā šizofrēnija

Sun, 30 Jul 2017 00:32:36 GMT

Man ir domas. Man ir pareizas domas un man ir nepareizas domas. Jau kādu laiku es izvēlos nedomāt domas. Domas ir viltīgas, tās met cilpas, cilpas, kurās var pakārties, nebaudot pēdējo maltīti, vai cilpas, kurās var nebēdnīgi šūpoties vasaras brīzē. Tās iet savu ceļu, tad apmaldās, smejas. Tieši sejā smejas. Es vairs nekalpoju domām un esmu pārāk vāja, lai tās pakļautu un liktu kalpot man. Jau kādu laiku es izvēlos nedomāt domas...

Fri, 18 Dec 2009 15:58:27 GMT

Dienas prieks Nr1: Šorīt stacijā man uzsmaidija kasiere. Nekad tur nebiju sastapusi smaidīgus cilvēkus, viņa smaidija neskatoties uz manis iedoto sīknaudu.

Dienas prieks Nr2: Atkal nogrizu matus un nu jūtos daudz labāk.

Dienas bēda: Mans mazais, pūkainais kaķis ir pārvērties par nevaldāmu mežoni - demolētāju.

Wed, 16 Dec 2009 19:20:22 GMT

Beidzot ir gatava vannasistaba, auksts alus un karsta vanna, smaržojošs skrubītis - perfekti.

Tue, 15 Dec 2009 17:30:24 GMT

Tā. Vakars. Gaidu, kad aizies meistari. Šodien viņi izlēmuši būt ļoti uzcītīgi. Skrūvīte pie skrūvītes.

Katrā ziņā 3in1 + viskijs ir šī vakara mirinājuma balva, par sāpēm mugurā, par putekļu jūru un troksni visapkārt.

Esmu šodien paveikusi pietiekami daudz ņemot vērā savu slimnieka statusu.

Wed, 09 Dec 2009 12:47:16 GMT

Kafija krūzē jau ir atdzisusi. Gribas sevi pamodināt no vienaldzīgi domīgā stāvokļa. Varbūt neliela pastaiga līdz tuvējam veikalam uzlabos omu. Esmu izslāpusi pēc gaisa. Neesmu bijusi ārā nedēļu.

Tue, 08 Dec 2009 11:59:40 GMT

Izpakoju kasti ar savām grāmatām + smukumlietām. Ir jauki redzēt lietas, kas piederējušas vairākus gadus, ap sevi. Tas rada mājīguma sajūtu.

Tagad jāizdomā kā izvietot elektrisko lampiņu virteni un jāgaida, kad beigšu dzert antibiotikas, lai varētu atzīmēt pirmās istaba pabeigšanu ar glāzi sarkanvīna.

Blabla.

Mon, 07 Dec 2009 13:35:50 GMT

Slēpjos guļamistabā. Brīžiem zem segas, brīžiem izbāžu galvu virsegā. Nemtīgi dzirdu divu darbarīku darbošanos, visdažādākajās kombinācijās, sitot visdažādākos ritmus. Jo vairāk ieklausos, jo vairāk pārņem vienaldzība. Jocīgi tā. Izlienot no migas nebus vairs vienas sienas - vismaz tāds ir plāns. Sajūtu vel vairāk pastiprina krēsla, kas pamanijusies jau ielīst istabā, kā arī logu restes, ko veido logu apmaļu nostiprinošie dēļi. Domāju par to, cik slima esmu. Varbūt tā ir tikai šķietamība. Katrā ziņā vīrieša norādijumu, nemaz nedomāt bāzst degunu ārā no mājas pacietīgi respektēju.

Tagad jāuzspēlē kāda veca datorspēle, līdz vīrieša atnakšanai, lai aizgaiņātu domas, noskaņu.

Gaidu!

Sat, 29 Aug 2009 17:39:31 GMT

Esmu beidzot mājās, pēc kartupeļu talkas, ko noslēdza omulīga pasēdēšana, malkojot dažādus dzērienus un klausoties bijušā vēstures skolotāja stāstos par to, cik funkcionāls ir viņa deguns. Secinājums viens - būt uz ceļiem 6 h pat man ir daudz par daudz.

Fri, 31 Jul 2009 00:43:36 GMT

Prioritātes. Muļķīgi. Vajag prioritāti. Vienu. No divām nav jēgas, jo tās nemitīgi nomaina viena otru, kļūstot par iegribām un kaislībiņām. Tas nekam neder, bet izšķirties starp šīm divām ir grūti.

"... ak vai cik stulbi nosist gulbi,
bet stulbāk vel ja vēlāk žēl..."

(vispār par to es padomāšu rīt, vai tad, kad piecelšos.)

Esi sveicināta Zemsega!

Tue, 14 Jul 2009 15:17:03 GMT

Pasēžu, paguļu un atkal pasēžu. Aizeju līdz virtuvei - neliela ekskursija pa ledusskapi, vel jo projām tikai siers, maize, piens, pussažuvis sīpols un biezpiena sieriņi. Atkal apsēžos. Istabā izmētātas drēbes, šur tur netīri trauki, kada pudele. Domāju, ka vajadzētu uzkopt. Negribu, gan vēlāk. Gaidu Dī. Uzvelku mugurā Kaut ko. Nomazgāju seju. Viņa vienmēr ir bezgala kārtīga. Sēžu un gaidu. Vidēji pēc 5 min viņa būs klāt. Vilcieni vienmer ir precīzi. Jā.

Pēdējā laikā dienas sajukušas. Pirms brīža man zvanija mamma un dāvāja vel vienu dienu šonedēļ. Trešdienu. Man šķita, ka rīt ir ceturdiena, bet nevienu brīdi es nedomaju, ka šodien varētu būt trešdiena. Jūtos apjukusi.

Vakarnakt man bija skumji, tik skumji, ka laiku pa laikam nobira kāda ziloņa asara. Nezināju, ka var pārņemt tādas beziemesla skumjas guļot mīļum mīļa cilvēka apskāvienā. Tagad man ir bail no tām, šķiet, ka pat vel vairāk kā no gliemežiem.

Fri, 03 Jul 2009 08:11:28 GMT

[11:07:00] Diāna saka: esi?
[11:07:06] MissĻaunumaIemiesojums saka: mhm
[11:07:15] Diāna saka: es arī
[11:07:17] Diāna saka: esmu
[11:07:37] MissĻaunumaIemiesojums saka: Mums ir iemesls priekam.
[11:07:59] MissĻaunumaIemiesojums saka: mēs esam.

Atklājums.

Sun, 28 Jun 2009 17:15:47 GMT

Izrādās, ka melnā kleitiņa ir pat ļoti piemērota braukšanai ar velosipēdu.

Thu, 25 Jun 2009 20:15:26 GMT

Ap 21.00 atnākot no pastaigas jutos pārgurusi un izmocīta. Uzliku modinātāju un ar smaidu secināju, ka varēšu gulēt vesalas 12 h. Tieši līdz 09:09. Pamodos 22.30 ar briemīgu kliedzienu. Sapnis bija jauks, kā mūzikls. Mēs ar Gā.Kā. dejojām parkā,lēkājot pa soliņiem un ķerot strūklakas radītās ūdens piles, es vel pat paguvu apliet kaut kādas puķes. Tā nu mēs tur aizdejojāmies, līdz vietai, kur tikko bija atkāpusies jūra,visādi smukumi bija, līdz manā ādā sāka līst mazi krabīši. No tā arī pamodos. Tagad man ir skaidra izpratne par to, kā ir tad, kad mazie krabīši grib savus milzīgos dibengalus dabūt manās kājās. Man bija skaisti svārki.

Neskatoties uz to visu tagad jūtos kā no jauna piedzimusi. Es protams negribētu salīdzināt to nepatiku kas man bija dzimstot, pieļaujot,ka nemaz tik viegli tas nav( diemžēl, vai par laimi, atmiņu man no šī pasākuma ir zudušas) ar to, sajūtu kāda rodas saskaroties ar mazajiem krabīšim. Nez, kapēc par dzīves sākumu tiek uzskatīta dzimšanas diena, nevis ieņemšanas brīdis, ( kaut gan kurš to gan var precīzi atminēties... tomēr vienā komēdijā ar simpātisko aktieri, tas tika noteikts ļoti precīzi), jo man labpatiktu domāt, ka auglis no cilvēka neatšķirās tikai ar to, ka ieelpo paaules gaisu, un uzturu sāk uzņemt izmantojot mutīti, visādi citādi uz pasaules viņš atrodās jau labu brītiņu tik pat saprātīgs kā tad, kad ir vel mātes vēdarā, būs jāpajautā kādam zinošākam, kādreiz.

Tā nu es, no jauna dzimusi, esmu gatava doties rīt uz darba pārrunām, kā teica mana mīļotā māte, man esot jāsaka, ka es esmu gatava darīt visu un kaut vai tūlīt. Tas laikam tāds mūsdinu darba moto un nekā perversa tajā nav.

Sun, 21 Jun 2009 14:13:26 GMT

A. Savai sedziņai piemīt daudz labu īpašību, bet ne tik daudz cik dzīvam cilvēkam blakus.

B. Aknu pastēte padara mani nevaldāmu.

C. Kaķis spēj iemācīt daudz ko par komunikāciju ar sarežģīta rakstura cilvēkiem.

D. Es ātri pārņemu dažādus cilvēku paradumus.

Tue, 16 Jun 2009 14:18:48 GMT

Alberta ielas rajonā cilvēki šķiet daudz laimīgāki. Pavadot tur ilgāku laiku pārņem sajūta, ka viss ir un būs vislabākajā kārtībā. Mierpilnums.

Thu, 28 May 2009 01:20:45 GMT

Es sēžu gultā un ēdu musli, pat mans kaķis uz mani skatās nosodošām un neizpratnes pilnām acīm. Aust gaisma. Nu kas pie velna notiek?!

Wed, 27 May 2009 18:50:36 GMT

Klausos radio, skan dziesma, ko iepriekšējā dzīvokļa kaimiņš, Andrejonkulis, klausijās regulāri ap 10:00 rītā, un tā bija vienīgā, ko viņš klausijās tik skaļi, lai tā sasniegtu manas dzirdīgās ausītes. Nostaļģija. Tā arī mēs to tēju nepadzērām :)

Wed, 27 May 2009 13:38:19 GMT

Kūstošs ledus kolas glāzē. Šobrīd tā šķiet kā pati pilniba.

Tue, 26 May 2009 19:13:26 GMT

Uz loga rūts zīmēju restes - brīvība.

Sat, 23 May 2009 13:27:18 GMT

...braukt, nebraukt, nebraukt, braukt...

Wed, 20 May 2009 17:51:01 GMT

Parker tintes pildspalvu iekšiņas izveidotas pretēji ierastajām, protams, kamēr es to atklāju ( atklāti runājot apskatijos pamācībā) ne tikai manas rokas, bet arī degungals bija ar tinti, nemaz nerunājot par dažiem klekšiem uz balta galda. Tiesa skaisti klekši tie bija. Tādi klasiski tintes traipi.

Vispār tāda nebūšanu diena. Izgāju no mājas, ar domu aizskriet uz pārielas Origo uz Jāņa rozes grāmatnīcu un izdarīt pirkumu, ko protams tur neizdariju, vienīgā grāmata, kas likās piemērota kā dāvana Pēdējam Romantiķim bija Romeo un Džulieta - bilžu grāmata, skaistas gan bildes tur bija, bet es baiļojos palikt nesaprasta. GC JR apstājos pie Ziedoņa Epifānijām un tomēr doma par Šekspīru mani neatstāja, tā nu devos uz Valteru un Rapu. Lieki pieminēt, ka ieplānojot gājienu līdz tuvējam veikalam uzvilku skaistās augspapēžkurpes, kuras izceļās ar skaistumu, ne ērtumu. Sasodītais bruģis. Protams ari Valterā un Rapa, kāroto neatradu, tad nu nācās nopirkt kaut ko. Beigās nopirku dāvanu papīru, kas izrādijās caurspīdīgs ne sudrabots. Kāda velna pēc vajadzīgs caurspīdīgs dāvanu papīrs?! Nekad to neesmu sapratusi. Par laimi esmu veiksmīgi atgriezusies un gatava baudīt tēju nostaļģiski melanholiskā gaisotnē. Ak šī dzīve. Ak jā, nopirku sev piemīlīgu blociņu ar taurenīti. Sapratu, ka esmu pelnijusi, ņemot vērā cik varonīgi pāgāju garām veļas veikalam kurā ir grandioza izpārdošana.

Reizēm mani biedē mans jūsmīgais, bērnišķīgais prieks un dzīves pied*!

Šonakt būs negaiss. Es jūtu!

"...Piparmētru tējas krūzē,
Raudzīties var ilgi, ilgi,
Varbūt tur kāds pūķis kursē,
Varbūt tie ir zaļi vilki..."
(Jēkabs Nīmanis - Tēja)

Priekā!

Tue, 19 May 2009 13:59:58 GMT

Es nekad neprecēšu zvejnieku. Ne ne. Nepietiek ar to, ka zivs iz jāuzšķērž, bet pēc tam nav iespējams dabūt specifisko zivju aromātu ārā no rokām. Pē. Kaķis gan mani mīl vairāk.

Thu, 14 May 2009 07:33:19 GMT

Siera salātos tomēr ir kaut kas dievišķs!

Dienas, kad pienākums liek celties diennakts laikā, ko pieņemts saukt par rītu, šķiet bezgala garas.

Thu, 14 May 2009 06:10:50 GMT

Man jau otro dienu nav siltā ūdens - tas padara mani īgnu.

Wed, 13 May 2009 12:44:42 GMT

Ārā ir auksts, mani vel jo projām vajā daži nenomaksāti rēķini, bet esmu beidzot atradusi savu skropstu tušu un galvenajos vilcienos dzīve iet augšup. Tiesa man vel jo projām nepatīk blondines, bet rumu sāku iemīļot. Pamazām. Arī šo dzīvokli. Varbūt man būs mājas, kur vadīt mierpilnas un trakulīgas stundas. Kas var būt labāks par nodaldētu parketu?!

Laiks, beigt pie sevis ķiķināt un noskaņoties darbīgai un radošai pēcpusdienai.

Ak, jā, es esmu bērnišķīga un bēgšanu arī uzskatu par risinājumu. Tur nu neko nevar padarīt, vismaz pagaidām ne.

Jaukdien!