2. Aprīlis 2009

• 2.4.09 03:45
• 2,5 h līdz rīta kafijai. Nolēmu šo dienu sākt agri. Rīti esot skaisti - tā runā. Es arī gribu.
  
  Pirms brīža pamodod ar pilnīgu izmisuma pilnu neizpratni, kāpēc gultā esmu viena. Pagāja laiks, līdz sapratu, ka šī jau ir trešā nakts pēc kārtas. Jāpierod.
  
  Ārā kļūst siltāks, var izsmēķēt cigareti un tikmēr nosalst tikai mazais pirkstiņš. Sēdēju uz kāpnēm un raudzijos uz Pamesto Māju. Tas raisija mīļuma pilnu sajūtu. Pat sadraudzējos ar Klaiņojošo kaķi. Naktis ir burvīgas. Tu sēdi nožēlojamā rajonā, dzirdi, kā kūsā dzīvība, bet tas ir tur tālāk. Tas ir kā uz vientuļas salas. Var uzvilkt cepuri, vilnas zeķes ietīties halātā+pledā un sēdēt uz kāpnēm, zinot, pat ja kāds redzēs, neviens nenosodīs.
  
  Šodien man kāds cilvēks teica - ka esmu labs draugs, man gribējās šo personu sist. Ar Pannu. Es reizēm redzu tādas kā vīzijas un tajā brīdī es iztēlojos, kā atveru savu cepeškrāsni un pilnā mierā paņemu lielo pannu. Tā vietā, gan es pazemīgi noliecu galvu un ironiskā tonī teicu - man ir tas gods. Mans smaids bija neviltots.
  
  Nolakoju sarkanus nagus. Tas esot seksuāli, ja nemaldos, tā stāstija kāda no tām grāmatām, kas mūsdienās atrodamas grāmatnīcās - stendā Filosofija. Ja nemaldos grāmata saucās "Kā apprecēt īsto vīrieti" Varbūt bija arī klāt tas teksts par 10 dienām. Nezinu, kāpēc cilvēkiem tik svarīgas ir tieši šīs 10 dienas, nevis 14 vai 7. Ek, katrā ziņā tur atrodams plašs literatūras klāsts,par to, ko var paveikt 10 dienās.
  
  Līdz kafijai 2h
  
  Nolēmu, ka man vajadzētu sākt rakstīt tādu īstu dienasgrāmatu, uz mazliet iedzeltenām papīra lapām ar tintes pildspalvu. ja vien es nebūtu mazliet par slinku. Tad es to laiku pa laikam varētu dedzināt, cerot, ka Bolgakovam bija taisnība un manuskripti nedeg.
  
  
  "Tādas skumjas, tāds krievisks noskaņojums un man jau atkal gribas iedzert" :tā Hospitāļi ja nemaldos.
  
  Viss, gana.
  
• Mūzika: Mur Mur
• 1 rakstair doma