26. Marts 2009

• 26.3.09 17:50
• Uz parka soliņiem daudz izdzīvoti mūži. Man patīk parku soliņi. Ne tādi kā krastmalā, bet tie ĪSTIE parku soliņi. Vai arī tādi kā Dzintaros, ja gribas ko mūsdienīgāku. Ir stilīgi sēdēt uz soliņiem, kāpt uz soliņiem, gulēt uz soliņiem un darīt vel visu ko.
  Šovasar es gribu izbraukāt Latviju. Kā nekā katrā pilsētā soliņi ir citādi. Es pat reizēm vasaras pievakarēs varētu sēdēt dziļdomīgu skatienu vērot strūklaku ( vai vienalga, kas nu kurā parkā ir aci piesienošs) un izlikties, ka rakstu dzeju, par soliņiem protams. Dzeja man vienmēr asociējās ar Čaku (tur es neko nevaru padarīt) un es nekad nebūšu Čaks. Reizē manī mēdz iemiesoties Rainis, bet Čaks ir tikai atmiņa, ko jūtu ejot par sakarsušu bruģi. Ziemā es nekad nejūtu Čaku. Žēl. Man nepatīk sezonālas attiecības.
  
  
  bet ja nopietni man šodien piedāvāja darbu sēklu veikalā. Šī doma mani tik ļoti uzjautrināja, ka ar jaunu sparu savietoju nagu sludinājumus! Iedvesmojoši!
  
• Mūzika: Connels - 74-75
• 2 rakstair doma