| 11:13a |
pamostoties, aiz loga pavasara debesis un elpa. mazliet debesu ziluma un saulīte spīd. kā apsolījums, ka viss sakārtosies. tāda būs šī sajūta. pamošanās no salda sapņa vēlīnā rītā. kaut kas no tās drošības sajūtas kā bērnībā, kad modos no tā, ka tēvs ar māti virtuvē klusiņām sarunājās. kaut kas no tā iekšējā viegluma un lidojuma sajūtas. es būšu brīva. pati par sevi. un laimīga. bet tie citi kā saldi konfekšu mirkļi pienāks klāt paši, nemeklējot.
un būs pārziemots. |