sapratu, ka dzive nav isti mainijusies kops es mazak uztraucos.
manam stresainajam, slimajam pratam gan sis parmainas nepatik. vins visu laiku mani baksta, atgadina : hey, tu nedari lietas, vai tev nevajadzetu mazliet kautko sakt darit?
bet ja paskatas uz visu kopuma, ne, es daru tiesi tikpat daudz cik dariju agrak. vienkarsi tagad mazak domaju.
neviena dzives joma man neiet slikti, nekur nav paradi vai neizdaritas lietas, iznemot prata,
tur valda milzigs haoss un nesakartiba, mans stress, ka neapmierinats iemitnieks ir savandijis visas mantas, apgazis dargo porcelana trauku kolekciju un izsvaidijis gramatas.
tas, protams, ir nepatikami, tacu lenam un ar lielam pulem limeju kopa saplestas porcelana tasites un skivisus. dazreiz vienkarsi dusmojos un censos ar varu visu salimet.
bet ar laiku gan jau salimesu