| sabiedriskais transports |
[21. Dec 2010|14:13] |
Vakardien mans pacietības mērs beidzot kļuva pilns!
No rīta jau tā knapi piespidu sevi doties uz tramvaju, bet pēc ilgstošas iekšējās cīņas man tas izdevās.
Atnāku uz pieturu. Stāvu gaidu tramvaju.
Laiks iet, tramvajs nehuja.
Ārā mīnus trīssimts.
Stāvu gaidu.
Tramvajs ņehuja.
Pēc 35 minūtēm ierodas tramvajs.
Iekša miljonstūkstots cilvēki.
Tā arī saspiests braucu uz darbu.
Ap diviem dienā jābrauc atpakaļ uz centru pie zobāksta. Šoreiz tramvajs ir silts un laicīgi.
Protams, ka kaut kur ap dzemdību namu iekāpj večuks, kas kāpjot vēl tiek iespiests durvīs un žēl taču - palaižu apsēsties.
Pēc mirkļa siltumā no večuka atraisās sastāvējuša urīna smaka.
Un viņš smird. Ar katru viņa atsilušo kvadrātcentimetru arvien vairāk un vairāk!
Pēc kādām 2 pieturām nelīdz arī tik tiko mazgāto cimdu smarža. Smaka spiedās cauri.
Paldies, rīgas satiksme, ej dirst!
Es pērku mašīnu! |
|
|
| Comments: |
dram-stāsts...až nosvīdu, skatīdamies:)
+1,ja ne tie bomāri,putraimcūkas ar saviem ratiem un viņu ķercošie uzpisteņi,kā ari ne pensionari,kas uz tevi skatas ar "esmu vecs piderass,laid mani sedet" skatienu,tad sabiedriskais butu vel pieņemams.
Anyway,man na viespeju izveleties,javilē vien ar troļļuku,nah | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}