| |
[12. Aug 2015|18:13] |
|
stresa noturīgums.
vienmēr esmu uzskatījis sevi par salīdzinoši stresa noturīgu.
jā, man ir lietas, ko nepatīk darīt un no kā attiecīgi izvairos, tomēr parasti kaut kā varu savākties un maukt.
šobrīd ir tāda sajūta, ka tu skrien, pašī, melo, shēmo, strādā un pēc ierastās 12 h darba dienas esi pat ne tur, kur sākumā, bet dziļāk sūdos.
privātajā arī kašmars - viss augstākminētais paņem laiku. to laiku, kas patiesībā būtu jāatdod ģimenei.
bērns aug par mežoni, sieviete vientuļa. naudas kā nav bijis, tā nav joprojām.
atkal mutere aizspieda pelmeņiem.
nu jā- esmu slinks, virspusīgs un brīžiem paviršs. Bet tas nenozīmē, ka es kasu olas, caur biksām un ar vienu pirkstu, jo otru padla atliekt. katru dienu sevi laužu.
kur rezultāts?
|
|
|