| par darbu |
27. Sep 2016|17:49 |
Par darbu.
Es lepojos ar to, ko daru es un ko dara mani kolēģi. Var jau būt, ka rakāšanās pa dubļiem nav pats prestižākais darbiņš, taču tieši tāpēc mūsu pētītām ēkām ir īstie pamati un tās nebrūk, mūsu monitorēto benzīntanku tuvumā akās ir dzerams ūdens, mūsu konsultētajās ražotnēs ir ieviestas zaļākās saprātīgās tehnoloģijas, mūsu ierīkotajos dziļurbumos ir ūdens, kā pietiks ne vienai vien paaudzei, tāpat zinu, ka tas, kas tiek testēts mūsu laboratorijā ir tieši tas, kas tas ir. Tāpat vienmēr esmu pārliecināts par paveiktā kvalitāti. Un uzskatu, ka jebkuram darbam ir jāpieliek tas viens papildus procents. Tas, ko neviens neprasa. Extra mile, kā amīši saka.
Un tad atnāk šie te, jaunās paaudzes uzņēmēji-pasūtītāji un čīkst. Čīkst par cenu. Par termiņu. Par rezultātu. Un stāsta kā tas tur kas tur kur tur var to pašu par divreiz lētāku, rītā un vēl bonusā ar rīkli. Un tie stāsti - kas tad te, te taču tikai jāizurbj, te taču tikai vēstulīte jāuzcep, te taču tikai tas un tikai šitais.
Un godīgi sakot- mans novēlējums - nu kaut jūs uzrautos paši uz kādu lētāk, ātrāk un uzrautos tā riktīgi, piemēram ātrās palīdzības mašīnā pēc avārijas vai pie ugunsgrēka. Uz tekoša jumta laukos. Uz cauriem zābakiem un atsaldētiem pirkstiem ziemā, mežā bez leksusa. nu tā kārtīgi iekāptā un pa paklāju jau izsmērētā sūdā. Nu - ne jau lai mainītos, vienkārši, lai sanāktu uzrauties. |
|