Izlietus pulksteņus nesasmelsi

naktīs kad klusi un naktīs kad tumšs
pilnmēnesreižu naktīs
nāk tīģeri zagt sirdis
samtainām ķepām siltām

nagi ieduras krūtīs
tu jūti
tūlīt lūzīs
un padodas ribas

ar asinīm piemirst palagi
izbeidzas elsas
visas patības sirdī
un izbeidzies tu

un pēc mirkļa tu klausies
tava balss mazliet raustās
un sūta tīģerus projām

pēc tādām naktīm tu mosties
un domā vismaz tas ir galā
bet kaut kur citā visuma malā
atdzimst tava sirds
un jau kopš piedzimšanas
viņa tīģeriem pieder