pirmais stāsts.

draugi pazūd. sirdsdraugi tāpat. seksa partneri un tie, kuri nepazudīs nekad nekad nekad. visi viņi pazūd.
paliek atmiņas
daudz
bezjēdzīgi izlietota informācija
un ko ar viņām tagad darīt?
elektrību iegūt nevar, pārstrādāt degvielā arī nē
nekas tāds, kas dotu motivāciju dzīvot
nekas tāds, ko var pārstrādāt laikā
nu ko darīt ar atmiņām?
ko darīt ar sirdi?

otrais stāsts.

dažkārt
es domāju, kā būtu, ja mēs būtu palikuši kopā, ja es nebūtu aizgājusi kaut kur citur
es vienalga būtu laimīga
droši vien, jo cilvēks tiecas katrā stāvoklī ieņemt visērtāko pozīciju
un laime ir sasodīti ērta
droši vien tāpēc nespēju tevi likt mierā vēl tagad
varbūt vēlāk
varbūt kādudien kad man nevajadzēs uz ausīm pleijera ausis
kad sarunbiedru būs vairāk kā gana
kad kedas un vansčības nomainīs lietišķas kurpes un
kad man būs vienalga par to ko tu domā un runā