Pusseptiņi no rīta, un es palēnām mirstu un cenšos izdomāt, vai mani drīzāk nosmacēs dusmas vai cigaretes.
Rīga vienmēr smird, un Jūrmala vienmēr smaržo, īpaši vakaros, nu piemēram, vakar viņa smaržoja pēc ogām un šašļikiem, un nedaudz pēc rudens lapām, bet tas arī īstenībā ir vienīgais, kas te ir. Nujā, vēl kultūras nams Kauguros, kur notiek pensionāriem deju vakari un visas Jūrmalas skolu popielas. Es vienugad arī piedalījos tādā popielā, tēloju niku kārteru un dabūju pirmo vietu, un dabūju brīvbiļeti uz Līvu akvaparku, bet tad man nozaga maku. Vispār varētu uzrakstīt vēl kaut ko, bet jāskrien, visu laiku jāskrien, gandrīz vai varētu teikt, ka apnicis, bet tā apnikšana, godīgi sakot, arī jau zajbal. Un nāk miegs. Bet naktīs vienalga aizmigt nevaru. Un bezmiegs kā logs, un es kā Klāvs Elsbergs, nu, aptuveni tā.