Šo nakti es pavadīju ar Kamī Mēri, supermario uz žiletona, papīru un zīmuli un galu galā hollabollas multenēm no rīta [kuras paliek arvien stulbākas, starp citu, un es saviem bērniem, ja man tādi būs, neko tādu neļaušu skatīties. Varēs sekot līdzi Ingmāra Līdakas dzīvnieku stāstiem vai arī laika ziņām].
Es esmu ĻOTI DZIĻI vīlusies miegā, kurš tā arī neatnāca. Tas tiešām nebija smuki darīts, un tāpēc es pateicu -- jāķeras vērsim pie ragiem -- un pieķēros vērsim pie ragiem. Tobiš cēlos augšā, lai padarītu kaut ko lietderīgu. Bet, tā kā man nav nekā lietderīga, ko darīt, nu katrā ziņā ne jau pusdeviņos no rīta, tad aicinu derīgās lietas pieteikties līdz nu apmēram divpadsmitiem dienā, gan jau zinās, kur mani meklēt. [Čiu riu septiņi viens.]