Es iešu mājās un dzeršu kafiju. Es smēķēšu cigaretes, spēlēšos ar salvetēm, pētīšu mēnesi vecu horoskopu. Es iekāpšu vilcienā, lasīšu grāmatu pāris pieturas, pārējās gulēšu svētlaimīgajā, izstieptajā vilcienmiegā.
Protams, labāk būtu, ja es šorīt būtu izmazgājusi matus. Ja man nebūtu nepabeigtas lietas, kurām nekad nevajadzēja ļaut iesākties. Ja man nebūtu bail. Un skumji. Bet pārsvarā jau bail.
Es skatos uz cilvēku vājībām, nu, manas varbūt arī nav tik acīmredzamas... bet toties kā žņaudz