15:27gaidīt atbildi uz vienu e-pastu. mokoši. jācer, ka avenes nebūs sačakarētas līdz galam un viņi atvērs man savas durvis. savs liberālās, par vienlīdzīgu tirdzniecību esošās durvis. |
es un tu un visi pārējie
17. Decembris 2007
22:53 - riņka danciszini, tu savāri sūdus, noraujies no ķēdes, pārkāp visus noteikumus... sauc kā gribi, darbiņš padarīts. tad kādu brīdi pakaifo, jo ir izdevies izrauties no kaut kādas rutīnas, kas īstenībā ir viena no retajām lietām, kas var mani noturēt pie skaidras saprašanas. tad kādu brīdi smalki pafilosofē un atgriezies pie atziņas, ka tā tomēr nevajadzēja. bez nožēlas par padarīto, bet ar apziņu, ka to nekad vairs neatkārtošu. tad atkal esmu uzticīgā sieva ar tieksmi aprūpēt vīru kā mazu bērnu. vēlāk, ne saukta, ne gaidīta, atkal piezogas tā kaut kāda rutīna un ir pienācis brīdis gudri analizēt dzīvi bez jebkādas psihologa izglītības. tukši pavāvuļot, fantazēt par robežu pārkāpšanu un galu galā arī īstenot fantāzijas, jo otrā pusē zāle vienmēr taču ir zaļāka. tikai neviens nekad nepasaka, ka nonākot otrā pusē, gribas atpakaļ, jo sava zāle, lai gan pāri staigāta un mīdīta, tomēr ir sava, tāda, kurai varu uzstādīt savus noteikumus, tāda, kura uzklausa arī skaidrā būdama, tāda, kurai var pieglausties un kost plecā. un zini, arī šajā pusē viņa ir zaļa un debesis arī zilākas. |
Powered by Sviesta Ciba