para

Mon, 06 Apr 2015 00:27:13 GMT

Man galvā skan Niks Matvejevs.
Un ķermenis locās kā salvete.
Es pārāk daudz ceru, pārāk daudz sapņoju.
Es neesmu šeit, vēlos būt citur.

Kā tur nokļūt?
Kļūst par traku.

Thu, 04 Sep 2014 09:19:49 GMT

C’est moi, un journaliste de son pays, qui a vendu la mèche hier matin sur les réseaux sociaux.

Wed, 13 Aug 2014 07:48:38 GMT

Man ausīs sarkana saule.

Sat, 09 Aug 2014 22:34:54 GMT

Es nekad nesamierināšos. Es ļoti nevēlos nonākt situācijā, kurā es ļauju lietām notikt. Es zinu, kas es esmu un kāds es esmu, es apzinos, ka mans mentālais stāvoklis neliks šķēršļus - galu galā, tā jau ir bijis, kad ir jāmeklē iemesli, kādēļ tas ir noticis, ka "tā tas vienkārši bija". Es jūtos mācījies, es jūtos gatavs. Es nevēlos attapties, es vēlos apzināties un sasniegt griestus, sasniegt augstāko, sasniegt īsto. Tas ir tieši tik daudz vērtāks. Tas ir eksāmens, kas velkas jau gadiem ilgi. Tas nenozīmē, ka viņa nolikšana nebūtu tā vērta. Tas sort of ir mērķis. Lielais, stratēģiskais. Es ļoti nevēlos aizmirst šo rītu. Es ceru, ka pēc gadiem pārlasot, Tu vēl atcerēsies, kā viņa izskatījās, kur Jūs tikāties, kur devāties, atcerēsies sajūtas. Atcerēsies vietu, galdu, telefonsarunu. Viss vēl priekšā. Eksāmens vēl ir tikai sācies. Un es viņu nolikšu. Es zinu, es varu. Nekad šādos apstākļos neesmu bijis tik mierīgs un tik pārliecināts. Nekad neesmu pēc kā tik ļoti īsta tiecies.

Mon, 21 Oct 2013 14:20:12 GMT

Kaut kā šķiet, ka pēdējo nu vismaz piecu gadu laikā es neesmu pieņēmis nevienu pareizu lēmumu, kurš būtu bijis kaut nedaudz nozīmīgs.

Fri, 27 Sep 2013 13:41:21 GMT

Šis raksts ir kārtīgs piemineklis. Ar stingriem pamatiem un mēnesi garu vēsturi. Laiks dzēst ārā.

http://slumberwise.com/science/your-ancestors-didnt-sleep-like-you/

Ar mani nerēķinās, kas nozīmē tikai to, ka jebkādas cerības ir muļķības. Mazums, kā gads, divi sagriezīs pasauli. Bet nekas, kamēr pasaule redz pasauli, turpināšu pelēt dīvānā. Laiks aizmirst un aizmirsties, un sakārtot to, kas ir jāsakārto. Un virzīties uz priekšu - tā, pārmaiņas pēc.

Fri, 30 Aug 2013 22:12:46 GMT

Tas bija ļoti ātri. Un, galu galā, pāris dienas (četras) es tiešām jutos labi. Pavasaris palīdzēja vasarai - lai cik draņķīgi es arī nejutos maijā, tas acīmredzot bija vērtīgs laika posms. Būtībā, ja es kļūtu izlēmīgāks, ja man būtu nauda un pakaļ neskrietu visādas savādas veselības(*) kaites, viss ar mani būtu kārtībā - būtu kārtīgs sabiedrības loceklis.

Tad vienīgi paliktu visi pārējie issues. Kā, piemēram, spēja koncentrēties, uzņemties un darīt. Ir 1 am. Būs. Kā bankā.

Wed, 07 Aug 2013 14:55:30 GMT

Patīk plānot telefona sarunas. Nevis tā, ka prātā noformulēt skaisti vienu-divus galvenos statement'us, bet veiklās un skaistās frāzēs noformulēt veselu lapu. :)

Sat, 27 Jul 2013 22:48:36 GMT

A ko darīt, ja man ir nedaudz bail? Ja man šķiet, ka man nav necik laika? Ja man šķiet, ka man nav laika, lai saprastu, vai es to maz gribu. Protams, ka es to gribu. Mani patiesībā priecē tas, cik normāls es esmu bijis - vajadzēja būt sliktāk. Būs labāk. Būs labi. For once. Lūdzu.

Sun, 12 May 2013 01:25:38 GMT

If a writer falls in love with you, you can never die.

Sun, 05 May 2013 16:34:52 GMT

Es nezinu, kādēļ es lēkāju pa istabu. Man nav ne jausmas, kādēļ man šķiet svarīgi to šeit ierakstīt. Es nezinu, kādēļ es jūtos tik labi, zinu tikai to, ka kādu laiku tā jūties nebiju. :)

Un vēl man šķiet, ka es pārlieku daudz sāku šeit rakstīt, tanī pašā laikā pārlieku maz strādājot pie oriģinālā projekta.

Fri, 03 May 2013 19:15:41 GMT

Esam atgriezušies normālās sliedēs. Esam salauzti, kļūstam resnāki, neguļam normāli, tā īsti neko nedarām, skatāmies Ugunsgrēku un CNN, darām lietas, par kurām mums neviens nemaksā. Un tomēr ir interesantāk to visu nedarīt, bet vienkārši dzīvot. Nebaidīties atrast cilvēkus, ar kuriem mēs arī vēlētos pavadīt laiku kopā.

Wed, 24 Apr 2013 15:25:53 GMT

I'm getting my post forwarded to the abyss.

Wed, 24 Apr 2013 15:24:27 GMT

You could have your cock in her, you still wouldn't have the balls to fuck.

Thu, 18 Apr 2013 11:54:11 GMT

"ja es varu atteikties no priekiem un prieciņiem, pie reizes zaudējot arī visu, kas mani grauj, ticu, ka tas ir labs dīls"

Acīmredzot tā īsti nav noticis. Nu ko, tad gan ir visnotaļ štruntīgi.

Interesanti, cik ļoti visi apkārtējie ārzemju braucieni būs mani mainījuši. To mēs redzēsim.

Sat, 13 Apr 2013 21:11:35 GMT

Nav tā, ka būtu forši. Nu tā, ka forši līdz galam un tā. Nu tā, ka laikam vien ir pareizi, ka es neuzticos cilvēkiem un tā tālāk. I know someone who is an unlucky guy.

Sat, 13 Apr 2013 20:40:17 GMT

Zajebal un tā. Uz Spāniju nebraukšu nekad. Un reāli nav, ko dzert, ir dirsā.

Fri, 12 Apr 2013 11:18:17 GMT

Stalkošana ir kļuvusi par manu ikdienu un salazausi mani. Ffs, man teju trīc rokas.

Sun, 31 Mar 2013 15:24:19 GMT

Jūtu, ka ir jāparakstās. Mans mazais pusaudzis brēc. Pārmaiņas pēc, līdz šim saražoto nedomāju pārlasīt. (EDIT: tomēr nē, lasīšu)

Divos vārdos - ir traki. Ir tā, ka ir parādu kalni, noignorētu epastu un darbu kalni, taču pāri visam - pavasaris galvā. Kad gan pēdējo reizi tā pa īstam būtu gadījies? Mans kursa darbs pēc manis sauc, taču vēl vairāk mani sauc viņa. Ja vispār sauc. Ja tik tiešām nav tā, ka es saucu viņu, bet sasaukt nemaz nespēju. Ffs, cik ilgi var baidīties, grīļoties un, galu galā, nepriecāties. Gaidu dienu, kad mans mazais, ar zemo pašvērtējumu un sociālo neveiklību apveltītais pusaudzis mani pametīs.

Globāli lietas ir gājušas uz augšu. Es nepriecājos, taču es neskumstu, es esmu pazaudējis emocijas, pasauli uztveru mierīgāk, nav nolemtības. Pat nezinu, cik tas ir labi, taču, ja es varu atteikties no priekiem un prieciņiem, pie reizes zaudējot arī visu, kas mani grauj, ticu, ka tas ir labs dīls.

Man likās, ka šis varētu kļūt par pirmo respektablo bloga ierakstu, tomēr uz to cerēt laikam ir velti.

Wed, 31 Oct 2012 08:44:37 GMT

Man ir tik ļoti liels bezspēks. Jau kādu pusotru mēnesi. Es vienkārši nespēju neko paveikt, nespēju fokusēties, nespēju būt priecīgs. Pats briesmīgākais tajā visā ir tas, ka es nespēju izrādīt prieku, es izrādu nīgrumu un pasivitāti, apātiju. Man ir garlaicīgi un lielā mērā zajebal, man ir apnicis. Es neatceros pēdēju reizi, kad es būtu nonācis šādā bedrē un es nespēju sevi piespiest no šīs bedres izkļūt - lai cik aprobežots es nebūtu, sevi es tomēr esmu kaut nelielā mērā esmu spējis iepazīt un šādi tādi mehānismi, ar kuru palīdzību censties tikt ārā, ir pazīstami.

Skaidrs, ka pusotra mēneša laikā uz maniem pleciem ir sakrājušies arī nebeidzami darbu kalni. Darbi, kas vairumā gadījumu man neinteresē, bet kam ir jābūt. Attiecīgi man nav laika tam, kas ir jādara, kā arī tam, ko es gribētu darīt. Tā reāli es nespēju neko, kā vien vienpadsmitos vakarā aizmigt, lieku reizi skatoties kādu Friends sēriju.

Man pietrūkst motivācijas. Arvien vairāk un vairāk mani māc bažas par to, ko un kāpēc es daru un vai es tik tiešām vēlos to, uz ko es cenšos tiekties. Atbildi uz jautājumu “kur tu redzi sevi pēc 10 gadiem”, es nesniegtu, es pat nevēlos to iztēloties, jo ar neko vairāk kā nepiepildītām ambīcijām un nebeidzamām neveiksmēm man nākotne nesaistās.

Skaidrs, ka ir nepieciešams sasisties, lai dotos uz priekšu, taču pieļauju, ka šajā gadījumā ar sašisanos būs par īsu – mani vajag sist.

Mon, 28 May 2012 22:33:54 GMT

I should know by now that people do not want anyone with problems around them.

Mon, 28 May 2012 21:51:21 GMT

Vai es esmu sācis samierināties? Kādēļ es esmu tik mierīgs? Vai es būtu apmānījis pats sevi? Man pat ir grūti pateikt, kas īsti notiek. Vēl grūtāk pateikt, kam būtu jānotiek. Nē, sapņus sazīmēt ir vieglāk, nekā izprast realitāti.

Man nesen teica, ka es esot mainījies, ka esmu kļuvis "diplomātiski riebīgs", kr4 sliktāks neatkarīgi no tā, kas īsti ar tiem vārdiem bija domāts. Značit es esmu mazāk iecietīgs, značit esmu nervozāks. Vai man būtu iemesls būt nervozākam pirms šīs sesijas nekā decembrī? Nē, jo atkārtotas vilšanās un tamlīdzīgas sajūtas absolūti nav nekas jauns. Varbūt es esmu saņēmis kaut kādus pēdējos spēkus, cenšoties pretoties vēl pēdējo reizi? Kaut gan nē, es absolūti nejūtos tā, it kā es pēdējā laikā būtu nonācis saskarsmē ar jebkādas formas spēku.

Šodien sēžu un klausos to, ko klausījos pirms gadiem četriem. Kārtējo reizi sentimentu rauj augšā. Kopumā mēreni pretīga un apnicīga sajūta, taču šoreiz ir kaut nedaudz interesanti.

Vēl man šis tas sāk ārkārtīgi pietrūkt, es sāku sev atgādināt dažu labu. Tā nav laba zīme.

Thu, 16 Feb 2012 12:40:42 GMT

Es esmu noguris no neticēšanas sev un, vēl jo vairāk, nepārtraukto savu spēju ierobežotības apliecinājumu novērošanas. (nepratu es pateikt normālāk) Tieši tā, novērošanu un nevis cīņu, piepūli un vēršanos pret.

Es gribu darīt ko jēdzīgu, ko īstu, taču man nav laika, jo tas aiziet, lai piespiestu sevi darīt lietas, kas vienkārši ir jādara. Un atkal - drīzāk nodarbotos ar piespiešanu, nevis darīšanu.

Es esmu viens un vājš. Man ir apnicis. Jau kaut kad pasen rakstīju, ka ir jāpiedod asinis. Tas ir aktuāli vēl joprojām. Patiesībā, izmaiņu ir tik maz, ka aktualitāti nezaudē nekas.

Wed, 15 Feb 2012 03:13:49 GMT

miegs ir laimīgajiem, ēdiens - mīkstajiem.

jebkurā gadījumā, teju gads kopš esmu uzsācis projektu (cik nu veiksmīgi un cik nu gads, bet tomēr), attiecīgi derētu izvērtēt to, cik tas ir bijis vērtīgs.

cilvēkus es turpinu nepazīt, patiesībā pat laikam nu jau esmu pasācis atteikties no vēlmes pazīt, kas "sabiedrības normu" grāmatā noteikti ir solis uz leju. mana valoda un izteiksmes kultūra arī viennozīmīgi uzlabojumus nav pieredzējusi, taču vismaz pie tā tiek piestrādāts. šis process gan nav vienas nedēļas pasākums.

esmu izpildījis tikai vienu no nospraustajiem mērķiem - es neesmu izdzēsis ne vārda no šeit publicētā, lai cik ačgārni tie arī nešķistu. rakstīju par to, ko domāju, taču tās tik tādas emocionāli saraustītas un visā visumā sagrābstītas domas, bez skaidras idejas - absolūti nevērtīgi savārstījumi.

un nē, šis blogs noteikti nav palīdzējis izteikt un formulēt savas domas ikdienas saziņā.

paldies, šodien viss.

Mon, 23 Jan 2012 01:00:49 GMT

jā, vēl šeit.

es turos pie solītā un nedzēšu ārā ne vārda publicētā. kauns man te ir par lielu daļu sarakstītā, taču nedzēšu. nav īsti plānos nodot norādi "para" kādai trešajai personai, turklāt manas anonīmās personības tēls man ir gaužām vienaldzīgs.