|
19. Dec 2009|11:34 |
Esmu nobijusies no atgriešanās.
Jūtos nepiederīga Austrijai, jūtos nepiederīga Latvijai.
Manis nekur īsti nav. Sirreāli.
Sākušās brīvdienas, kas nozīmē, ka vientulība nedēļas laikā sasniegs lielākos apmērus.
Tad, vismaz uz vienu - ziemasvētku vakaru, tā pazudīs starp Arvenu, kura mani, droši vien neatcerēsies, Kristofera lūgumiem paspēlēt kopā datorspēles, omi, kas prasīs - nu un kā tad tev, bērniņ, nav neviens puisis, kas patīk, parādījies ? Galvenais, ka nav nēģeris... opis, kas no visas sirds garlaikosies, kā 99% savas dzīves un nolems paskatīties teļļuku un G&G, kurus interesēs tikai jaunumi dziedāšanas tehnikā, laimīgu Ievu ar lielu punci un Katrīnu, ar ko parunāt par atšķirībām starp Vāciju un Austriju, Aivaru, kas neteiks nevienu vārdu un mulsi smaidīs par katru Katrīnas dāvanu, Juri, kas joprojām runās ar to dīvaino, jauko akcentu un kaķiem, kas viens ar otru ik pa laikam saķersies, bet brīvajā laikā ļausies manam tēvam tos mocīt un tracināt...
Un tad, līdz ar atgriešanos tukšajā dzīvoklī Rīgā, es atkal nesapratīšu, ko es gribu un kurā valstī... |
|