|
24. Apr 2009|20:42 |
Es reizēm brīnos, ( jā, tā ir zināma paštīksme un ciešanas reizē ) cik daudz varu paspēt. Lai gan atzīšu, ka tā dēļ cieš apkārtējie, jo kļūstu neciešama ( kaut gan dažs labs te varētu sarkastiski pajokot - kad tad tu tāda neesi ? ). Un tomēr, esmu paspējusi lielāko daļu apdarīt, pat noliku teoriju csdd, kas ir visnotaļ superīgi, turklāt, ja vien šodien būtu bijusi iespēja, domāju, ka būtu atļāvusies tikt pie tiesībām, bet nu labi. Paspēju būt arī vienīgais tenors (!) korī un nodziedāt skati, kā arī pabūt savu jauko džezistu mēģinājumā ( malači! ). Ā, un aizskriet arī laicīgi uz Animas mēģi un un un vispār...
šodienas mazie prieciņi - pie Šimkusītes esmu dabūjusi pirmo 10 ever, turklāt par darbu, kurš ir tik patiess, ka viņai šķita neiespējams, un, ka tā ir mana fantāzija. Hahahaaa...
Otrs prieciņš mani galīgi pataisa par muļķi manis pašas acīs un es tur neko nevaru darīt, bet tas tik un tā ir prieciņš.
Trešais prieks apvieno daudzus sadzīviskus jaukumus, kā piem. mums ir jaunās AS korsetītes, es esmu mājās un mazgāju veļu.
bet vispār - viss iet aizvien dīvainākās sliedēs... |
|