|
[15. Sep 2008|21:25] |
Man gribas parunāties. Ar cilvēkiem, ar ko var ilgi runāt par nopietnām tēmām, bet tā, lai nav nekādi hierarhijas uzspiesti ierobežojumi ( šeit mums atkrīt pedagogi ) . Tas pietrūkst. Ir baigi viegli palikt seklam ( un jā, tāds bija mans mērķis, nenoliedzu ), bet es ticu (jo zinu), ka tikpat viegli ir atkal domāt par lietām, par kurām it kā jau nevajadzētu. Man gribas parunāties. |
|
|
Comments: |
oij ja tu zinaatu kaa man 6dien gribeejaas parunaaties. bet pus 2os naktii nebija ar ko, tape paliku darbaa vnk dzert. man bija taa sakraajies, ka man likaas ka ja jebkursh kas mani uzrunaas mani saraudinaas :D gribeejaas pachiiksteet, lai mani pazheelo
njā, man pat nav tāds čīkstamais. Gribas parunāties tieši tāpēc, lai tāds neuznāktu, jo ilgu laiku ir sanācis izvairīties. Un kas tev traucēja pus2os man piezvanīt ? dooch! ( es gan sakarīgu neatbildētu, bet pa miegam njurdētu, bet vismaz uzklausītu :D )
nea, vnk tā man nederētu, tā es esmu čīkstējusi draudzenei laurai, bet tad kad ir sakrājies tāds čīkstāmais, tad ir jāsāk runāt klāt esot :D
jaa vareetu teikt, ka labpraat tevi uzklausiitu, bet, ja jau pedagogi neder......
Ilziiiit :D Tu deri jebkurā gadījumā, esi pedagogs, vai neesi ! :D
nju ko tad jau tikai kad un kur:)) | |