|
16. Aug 2008|13:26 |
Pēc vakar aizskartās tēmas par to, cik tad ilgi ar kuru es esmu pazīstama, tad nācās palasīt gadu vecu klabi. Četrotnē es acīmredzami esmu bijusi iemīlējusies un baigi feini, ka ir tādas jaukas lietas ko atcerēties. Šī vasara nākusi ar galīgi citām jaukām lietām, noticis daudz laba profesionāli un šādas tādas personiskas lietas ir gluži jauki nokārtojušās man pašai to nemaz nemanot. Jāteic, jau otro vasaru es jūtos laimīgs cilvēks. Tikai savādāk... :)
p.s. vairāk attiecināms uz Devahuti - man nesaskan ar Osho , man nez kādēļ šķiet, ka es laimes ceļu, ko viņš apraksta, izeju otrādāk, t.i. - es mācēju priecāties tikai no sevis atkarīgā priekā, bet tagad visu laiku mācos to paņemt iz Osho iedalītās sadaļas - apmierinājumi, tā mana laime ir tomēr atkarīgāka no cilvēkiem, iespaidiem un ir vairāk kinestētiska, un kas praktiski ir zemākais garīgais laimes levels :D Laikam jau man vnk ir paveicies, uz leju vienmēr kāpt ir vieglāk. :) |
|