|
25. Apr 2008|14:20 |
Sēdēju aiz domenes uz trepītēm, saulītē. Konspektēju kultūras vestūres grāmatu. Baigais pavasarīgais miers.
Garām nāca sieviete ar mazu meitenīti. Viņa pieskrēja pie kāda ziedoša krūma un nolauza zariņu ar baltiem ziediem,
ieraudzīja kādu mazu puisīti ielas galā un sauca "DIIIMAAA!!!" un abi skrēja viens otram pretī. Bērnu romantika. Mīlīgi.
Turpināju konspektēt...
p.s. biju izstādē Arsenālā. Padomju "sociālistiskais reālisms" mani nesaista. Jābūtība nav realitāte. |
|