| |
[20. Feb 2009|14:44] |
|
Slavas dziesma cilvēkiem. Man vairs nav ko pateikt, man nav nekā jauna. Emocijas ir norimušas ( thanks God ), viss atkal šķiet nevajadzīgs un nesvarīgs, bet brīnišķīgā kārtā, jo galva ir tukšāka un vieglāka. Daudz minimālisma mūzikas un nenormāla nekārtība četrās mazās sienās un tas viss šķiet dabiski. Vakar jauks džems bija, vismaz neredzēti cilvēki. Labas emocijas, atgriežoties klasiskās mūzikas lauciņā, sagādāja padziedāšana ar 7 feinām dāmām. Jā, es ieturēšu tradīciju un iešu uz Demakinu smoļīt. |
|
|